... Jaunumi ... Informācija medijiem ...

"Austrumi nav bubulis", Mārketinga un attīstības departamenta vadītāja O.Naskidajeva intervija laikrakstam "Dienas Bizness"

"Austrumi nav bubulis", Mārketinga un attīstības departamenta vadītāja O.Naskidajeva intervija laikrakstam "Dienas Bizness"
18.08.2010 | Novērtējums

 «Nevajag baidīties eksportēt, arī uz Krieviju,» DB saka datu centra operatora DEAC Mārketinga un attīstības departamenta vadītājs Oļegs Naskidajevs, vienlaikus piekrītot, ka Latvijas uzņēmumus eksporta tirgos neviens īpaši negaida, bet kompetence mums ir pietiekama, lai tajos ieietu un apgūtu.


Sākotnējiem plāniem nevajag būt Napoleona līmenī, jo jaunu tirgu apgūšana ir jāsāk ar piedalīšanos dažādos pasākumos, konferencēs, jāsadarbojas ar asociācijām, LIAA, IT klasteri, u. tml. – tas ir prātīgāk, nekā tikai kritizēt un vainot ekonomisko krīzi savās nedienās.  Lielākās perspektīvas iegūt jaunus klientus Latvijas  uzņēmumiem ir NVS valstu virzienā, domā O. Naskidajevs. To apliecina DEAC novērojums, ka, patērējot kādu konkrētu laika vienību, Latvijas uzņēmums var iegūt vienu klientu Rietumeiropā vai trīs Austrumeiropā, turpretim NVS valstu virzienā ir iespējams iegūt pat desmit klientus. Eksportu tirgos IT jomā lielas perspektīvas O. Naskidajevs redz datu centru lauciņā, sarežģītu IT servisu piedāvāšanā un programmizstrādē.
«Mūsu pieredze ar dažāda līmeņa projektiem ir viens no mūsu stiprajiem trumpjiem, tāpat mentalitāte mums ir tuva, kas ir ne mazāk svarīga. Tiesa, Latvijas izglītības sistēmas pasliktināšanās dēļ pēdējo desmit gadu laikā ir apdraudēta mūsu konkurētspēja ārvalstīs, un, lai arī šobrīd ir krīze, labus darbiniekus atrast ir problēmas, arī mums,» klāstīja O. Naskidajevs.

Jāstrādā ir kopā

Lai gan O. Naskidajevs atzīst, ka Latvijas IT uzņēmumiem būtu svarīgi eksporta tirgos strādāt kopā, jo tā ne tikai labāk varētu iekarot eksporta tirgus un piedalīties lielu projektu īstenošanā, bet dot pieaugumu Latvijas eksportā kopumā, Krievijā DEAC strādā viens pats. Šobrīd uzņēmums apsver iespējas kā Latvijas IT kompānijām ārvalstu tirgos strādāt kolektīvi. Viens no veidiem, kā to panākt, ir izstrādāt kompetences mērķa sasniegšanā ar asociāciju, arī
Latvijas IT Klastera, un LIAA palīdzību. Savukārt galvenais iemesls, kāpēc līdz šim DEAC Krievijas virzienā strādājis viens, ir tas, ka uzņēmumam šī austrumu kaimiņvalsts bija nezināms tirgus un sākumā vajadzēja noskaidrot, kādas tur ir perspektīvas un vai vispār iespējams piesaistīt reģiona uzņēmumu interesi. Šobrīd ir skaidrs – ir milzīgas perspektīvas ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā un Baltkrievijā.

Divi biznesa aspekti

Krievijā klientus interesē divi faktori biznesa aizsardzība, kas ietver otro rezerves punktu izveidi, un ekonomiskais ieguvums.
«Mēs aprēķinājām, ka pēc  pēdējo triju līdz 4 mēnešu datiem, DEAC pakalpojumi ir par 20–30% lētāki, nekā pakalpojumi, ko piedāvā Krievijas datu centri,» sacīja O.Naskidajevs. Lielāka daļa no DEAC klientiem šajā reģionā ir tieši vidējā un lielā biznesa pārstāvji. Piemēram, šobrīd DEAC ir pilotprojekts ar lielu Krievijas līmeņa apdrošināšanas kompāniju Krievijā par rezerves datu centra izveides punktu. Pilotprojekts ir tāpēc, ka  Krievijas uzņēmumi sākotnēji vēlas patestēt DEAC sniegtos pakalpojumus, lai nepirktu kaķi maisā. Tādējādi ir iespējams iegūt arī Krievijas uzņēmumu uzticamību un atpazīstamību reģionā.

Cīņas paņēmieni

«Protams, Krievijā strādāt ir citādi,» piekrīt O. Naskidajevs, jo uzņēmumu darbinieki ir kompetenti darbā ar lieliem projektiem, kas zina, ko grib, tādējādi mazāk laika ir jātērē, lai skaidrotu, kas ir IT ārpakalpojumi. Vienlaikus jāatceras, ka Latviju un pat visu Baltijas mērogu nevar salīdzināt ar lielo kaimiņvalsti. Tiesa, nav noslēpums, ka Krievijā ir liela birokrātija, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc DEAC šobrīd nestrādā ar valsts sektoru. Tomēr situācija uzlabojas un pēdējo triju četru gadu laikā strādāt ir vieglāk. Pirms četriem gadiem bija attieksme, ka uzņēmums tikai pats ir savas IT infrastruktūras pavēlnieks, šobrīd tas tā nav un uzņēmumi to ir gatavi deleģēt arī ārpus. Ukrainā ir citādi, tur izpratne par IT ārpakalpojumiem vēl veidojas un pagaidām ir kā pirms diviem trim gadiem Krievijā. Tomēr konkurentu dažādi lietoto cīņas paņēmienu dēļ, lai izstumtu otru spēlētāju no tirgus, daļa reģiona uzņēmumu vēlas savu infrastruktūru izvietot ārpus reģiona. «Infrastruktūru izvietot Eiropas Savienības teritorijā ir sava veida apdrošināšana, jo, ja ar uzņēmumu kaut kas notiks, tad viss tiks nodrošināts no rezerves punkta,» norādīja O. Naskidajevs.

Nodedzis datu centrs

Pirmais noteikumus, lai piesaistītu klientus Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā, ir atpazīstamība, atzīst O. Naskidajevs. DEAC pirmo ledu šajā virzienā ir salauzis, to apliecina tas, ka pēc tam, kad Ukrainā nodega viens no datu centriem, ap desmit uzņēmumu izrādīja interesi par DEAC datu centru sniegtajiem pakalpojumiem, lai arī vēl liela artava atpazīstamībā Ukrainā nav  ieguldīta. Sākotnēji tieši lielā neuzticība bija galvenās grūtības, ar ko saskārās DEAC. «Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā ir vairāki tehnisko direktoru klubi, un viņi savā starpā sarunājas, un tiklīdz to ledu salauzām, tā daudz kas vienkāršojās,» teica O. Naskidajevs. Pēc viņa domām, ir ļoti muļķīgi atteikties no sadarbības ar Krieviju, jo tur ir milzīgs potenciāls. Tiesa, šobrīd izskatās, ka Baltijas datu centru operatori no šā reģiona tirgus baidās. To apliecina tas, ka Maskavā jūnijā notikušajā konference Datu centru tirgus Krievijā un pavasarī rīkotajos pasākumos DEAC ir bijis vienīgais datu centru operators no Baltijas. «Krievijā nav tik traki, kā sākumā var likties,» sacīja O. Naskidajevs, arī Baltkrievijā bija vislielākais pārsteigums, lai arī algu līmenis viņiem ir zemāks un ir savi trūkumi, tomēr valstī ir kārtība – ceļi ir Vācijas  kvalitātes līmenī, saglabāta ražošana. Tā pati bibliotēka Baltkrievijā ir jau uzcelta, turpretim mēs tikai ceļam. Tiesa, vienlaikus viņš atzīst, ka ir savas ēnas puses, piemēram, Ukrainā ir vairākas grūtības ar pieņemto likumu ievērošanu dzīvē.

Investēs 7–8 milj. eiro

Datu centru tirgū DEAC darbojas no 2000. gada, bet pēdējo triju četru gadu laikā uzņēmums ir pieteicis sevi eksporta tirgos. Šobrīd DEAC ir vairāk nekā 2000 klientu no 20 pasaules valstīm – tādām kā Lietuva, Igaunija, Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Vācija, Spānija, Somija, Šveice un  Nīderlande. Baltijā lielāko datu centru Rīga DEAC atklāja 2009. gada septembrī. Tuvākajā  laikā datu centra «Rīga» platību plānots palielināt. Šobrīd tiek izmantots aptuveni 20% datu centra jaudas, bet pazemes datu centrs Grīziņkalnā aizņemts par pusi.
Pieaugot eksportam,  uzņēmums  līdz 2012.gadam apgrozījumu ir iecerējis palielināt līdz 5–7 milj. eiro. Investīcijas līdz šim veido 3 milj. eiro, bet tuvāko gadu laikā ieguldījumu apmērs atkarībā no klientu pieprasījuma varētu pieaugt līdz 7–8 milj. eiro. DEAC nākotnes plānos ietilpst uzņēmuma filiāles atvēršana ārvalstīs.

Lejupielādējiet rakstu pdf formātā 

Avots:  Dienas Bizness
Autors: Sanita Igaune

 


Atpakaļ




Rating
Pieteikties mūsu jaunumiem DEAC Pieteikties jaunumiem

Iegūstiet noderīgu IT informāciju un mūsu jaunumus, pierakstoties šeit!

Biznesa IT risinājumi DEAC Nozares līderis

Uzticams partneris klientiem no 40 valstīm, atzīts pakalpojumu sniedzējs Eiropā.

Biznesa IT risinājumi DEAC Pieredzējuši IT eksperti

Profesionāls un operatīvs IT atbalsts 24/7.

Biznesa IT risinājumi DEAC Datu drošība 24/7

Augstākā līmeņa datu aizsardzība pret visu veidu apdraudējumiem. 

deac-partners-logo
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), lai veiktu lietotāju atpazīšanu un uzkrātu datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Aizvērt