... Jaunumi ... Informācija medijiem ...

Cnews ir iekļāvis DEAC planētas lielāko komerciālo datu centru sarakstā

Cnews ir iekļāvis DEAC planētas lielāko komerciālo datu centru sarakstā
01.03.2011 | Novērtējums

Straujš informācijas apjoma pieaugums ir iespaidojis milzīgu datu apstrādes kompleksu – t.i. datu centru rašanos. Pagaidām par absolūto līderi to celtniecībā ir ASV- tieši tur atrodas trīs pasaules lielākie datu centri. Terra incognita joprojām ir Japāna – iespējams, ka uzlecošās saules zemes datu centri pēc apjomiem neatpaliek no amerikāņu datu centriem, lai gan nekādas informācijas par pašmāju IT infrastruktūru Japānas kompānijas nepublicē. Pēc neoficiālas informācijas vislielākais datu centrs ir izvietots Tokijā un tā platība sastāda 140 tūkst. kv.m.


Cnews DEAC

Krievijas datu centru tirgus vēl joprojām ir „slēgts”. Daudzas kompānijas neatklāj savas darbības finanšu un ražošanas rādītājus – t.i. kvadratūru, ierīkoto un aizņemto statņu skaitu, enerģētiskās izmaksas. Tāpēc datu centa izvēle potenciālajam klientam var kļūt par nopietnu problēmu.

Process, kas notiek nepārtraukti

Datu centrs vai datu apstrādes centrs (turpmāk tekstā DC) to saprot kā vienotu nepārtrauktu serveru sistēmu, izvietotu tehniski nodrošinātā vidē ar speciāliem klimatiskiem apstākļiem un efektīvu pārvaldes sistēmu, kas nodrošina dažādu datu uzkrāšanu un rezervēšanu, kā arī to plūsmu interneta vidē. Līdz ar to DC-a funkcijas ir datu glabāšana un apstrāde, telemātisku pakalpojumu sniegšana, interneta vietņu korekta darbība, kā arī virtuālā hostinga pakalpojumu sniegšana, e-pastu u.c. Šajā gadījumā inženiertīklu sistēmas un datu centra personāls nodrošina DC-ā esošo iekārtu drošu darbību visu diennakti, garantējot nepārtrauktu iekārtu funkcionēšanu.

Starp daudzajiem datu centru  pakalpojumiem var izcel trīs galvenos.  Pirmkārt, tas ir „Dedicated” vai „Izdalītais” serveris. Šajā gadījumā DC sniedz klientam izmantošanā (nomā) izdalītos serverus ar konkrētu konfigurāciju un piekļuvi informācijas resursiem caur internetu. Otrkārt, tas ir „Colocation” vai „Izvietošana”. Dotajā situācija klients iekārtu izvieto datu centrā ar piekļuvi saviem informācijas resursiem ar interneta palīdzību. Un, treškārt, tas ir „VDS (Virtual Dedicated Server)”  vai „Virtuālais serveris”, kuru klients nomā. Ar šo saprot cieta diska noteiktas daļas, operatīvās atmiņas un procesoru kodolu izdalīšanu no DC-ā esoša servera atbilstoši pasūtītāja uzdevumiem un vajadzībām. Virtuāla servera pakalpojums pēc daudzu speciālistu viedokļa ir vispieprasītākais, jo tas ir lētāks nekā izdalītais, bet nodrošina daudz plašākus resursus un tehniskās iespējas salīdzinājumā ar virtuālu vai vienkāršu hostingu.

Sanāk, ka datu centri ir vajadzīgi galvenokārt tiem uzņēmumiem, kuri aktīvi izmanto savā darbībā informācijas tehnoloģijas un vēlas uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti. Tāpat tie ir nepieciešamas arī tiem, kuriem datu apstrāde ir process, kas jāveic nepārtraukti un neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Kad uzņēmums doto situāciju apzinās, tad rodas jautājums: kādu datu apstrādes centru izvēlēties? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir nepieciešams saprast kā attīstījās datu centru tirgus pēdējos gados.

Tirgus dinamika – pagaidām pozitīva

Pēc RBK (РБК) datiem laika periodā no 2007. līdz 2008. gadam tirgū ienāca daudz lielu datu centru. Bet tirgus apjoms, saskaņā ar dažādiem vērtējumiem, ikgadēji pieauga par 30 - 50%.

Cnews DEAC

ОAttīstības virziena dinamikas novērtējums ir diezgan neskaidrs. Saskaņā ar KSConsulting novērtējumu 2008. gadā hostinga apjoms Krievijas tirgū sastādīja 1,4 miljardu rubļu (35 miljonu eiro). Vadoties pēc uzņēmuma „Sovremennije Telekommunikacii” («Современные Телекоммуникации») datiem, 2008. gada beigās Krievijas datu centru pakalpojumu tirgus apjoms bija aptuveni 2,5 miljardu rubļu (62,5 miljonu eiro), pie tam pieprasījuma pieaugumu pēc šāda veida pakalpojumiem dažos Krievijas rūpnieciskajos reģionos bija aptuveni 30% gadā. Saskaņā ar aģentūras J’son&Partners datiem komerciālo datu centru  tirgus pieauga par 55%, kura peļņa sastādīja 3,97 miljardu rubļu (99,3 miljonu eiro), bet kopējā izmantojamā platība sasniedza 21 tūkst. kv. m.

Praktiski visi nozares eksperti norādīja, ka 2008. gadā tika novērots deficīts datu centru pakalpojumos, un pēc pakalpojuma „Colocation” vislielākais deficīts bija jūtams 2008. gada 2. ceturksnī. Kad tādi uzņēmumi kā Stack Group, «Ай-Теко»,  «Караван» и «Синтерра» uzbuvēja un nodeva Maskavas reģionā jaunus lielus DC-us, pamatpakalpojumu piedāvājums pieauga apmēram par 18%.  Savukārt Sanktpēterburgā uz 2008. gada sākumu bija pietiekami liels neapmierināts pieprasījums pēc serveru izvietošanas, kas neprasa augstu drošības līmeni.

2009. gadā tirgus attīstību bremzēja finanšu krīze, kas sākās 2008. gada otrajā pusē. Daudzie datu centi iesaldēja jaunu platību veidošanu, kā arī esošo attīstību un pilnveidošanu.  Neskatoties uz to, saskaņā ar vairākiem novērtējumiem, 2009. gadā joprojām tirgus pieauga par 10-25%. Pēc J'son&Partners datiem, tas sastādīja 200 miljonu ASV dolāru. Līdz ar investīciju plūsmas samazināšanos DC tirgus attīstībā, arī 2010. gadā jauno platību pieaugums ir palēninājies. Pēc РБК.research datiem, 2010. gads demonstrēja tirgus pieaugumu, iziešanu no krīzes un ilgtspējīgu datu centru jaudu palielināšanu.

Pašlaik tirgus turpina pieaugt pateicoties daudziem lieliem projektiem, kas tika ieplānoti laika posmā no 2008. līdz 2011. gadam. No tiem var minēt jaunu DC būvniecību, kuru uzsākuši tādas kompānijas kā «Синтерра» un «Ростелекомом». Parādījušie arī jaunie tirgus dalībniekiem ar saviem datu centriem – t.i. «АйТеко», «Акадо Телеком», ГК «Хостинг Комьюнити» un citi.

Pēc DEAC mārketinga un attīstības departamenta vadītāja Oļega Naskidajeva vārdiem: lielo Krievijas datu centru izaugsmes potenciāls ir acīmredzams, jo dotais IT tirgus segments vēl nav attīstīts. Galvenā problēma, kas aizkavē tā attīstību, apgalvo Oļegs Naskidajevs, slēpjas kompānijas top-menedžmenta un biznesa īpašnieku psiholoģiskajā nostājā.  „Līdz šim viņi ļoti apdomīgi pieņem lēmumu par kāda datu centra pakalpojumu izmantošanu”, norāda Oļegs Naskidajevs.

Cnews DEAC

Par to, ka potenciālie klienti nav gatavi nomāt datu centru platības, stāsta arī kompānijas «Ди Си квадрат» ģenerāldirektors Aleksandrs Martinjuks. Šī tirgus izaugsmi, pēc viņa vārdiem, kavē ne tikai nelīdzsvarotās izmaksas un sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, bet arī uzņēmumu vadītāju neizpratne par tādu objektu izveides sarežģitību un pareizu ekspluatāciju. „Piemēram, visiem lieliem Krievijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar izejvielām un banku pakalpojumiem savi datu centri. Ja lielie tirgus spēlētāji ceļ DC-u paši, tad arī mazākie uzņēmumi mēģina darīt to pašu”, - skaidro Aleksandrs. Neskatoties uz to, pēc «Ди Си квадрат» ģenerāldirektora vārdiem, interese pēc komerciālo datu centru izmantošanas tomēr ir novērojama. „Patlaban dažas bankas analizē uzturēšanas izmaksas savam datu centram un nomātam, - saka Martinjuks.

Vai ir pieprasījums?

Šodien pieprasījums pēc pamatpakalpojumiem – t.i. serveru iekārtu izvietošanu - pārsniedz piedāvājumu. Tomēr daudz nopietnāka problēma ir tāda, ka datu centri bieži vien neatbilst pasūtītāja biznesa vajadzībām. Piemēram, lieli uzņēmumi nevar visu savu infrastruktūru izvietot  mazā datu centrā. Turklāt daudziem klientiem lielu lomu spēlē ekspluatācijas gatavība, negadījumu seku novēršana un pieejamības līmenis datu centram. Bieži vien noteicošs izvēles faktors ir tieši dīkstāves ilgums, kuram nevajadzētu būt vairāk par 96 minūtēm gadā (Tier III).

Pakāpeniski mainās arī pieprasījums uz pakalpojumu veidiem. Eksperti no uzņēmuma «Современные Телекоммуникации» aprēķināja, ka 2007. gadā ienākumi no hostinga pakalpojumiem Krievijā sastādīja 691 milj. rubļu (17,3 milj. eiro) jeb 47% no kopējiem komerciālo datu centu ienākumiem. Pakalpojumi „Colocation” un „Dedicated” kopsummā sastādīja 779,8 milj. rubļu – t.i. 19.5 milj. eiro (53 % no kopējās peļņas). 

Uzņēmuma „ЦХД” speciālisti apstiprina pakalpojuma „Dedicated” īpatsvara pieaugumu komerciālo datu centru ienākumu struktūrā. Lielas cerības tiek uzliktas uz jauno virtuālo serveru nomas tehnoloģiju - VDS, kas ļauj pakalpojumu sniedzējiem vairakkārt palielināt ienākumus no viena statņa. VDS dala servera resursus starp vairākiem lietotājiem vienlaicīgi. VDS lietotāju pārvaldē atrodas viss uzstādīts programmnodrošinājums, bet ne kopējās platformas uzstādījumi.

2010. gadā izšķirošu nozīmi datu centru tirgus attīstībā, pēc analītiķu domām, sniedza DC-u drošības prasību palielināšana, kas atbilst starptautisko standartu līmenim. Turklāt, neaizpildīto platību skaists ievērojami pasliktināja datu centru operatoru rādītājus. Tāpēc eksperti uzskata, ka tuvākajā perspektīvā šis segments būs nepievilcīgs investoriem. Tāpat uz ilgu laiku var zust interese par projektiem, kas saistīti ar  lielu datu centru radīšanu reģionos. Īstermiņa perspektīvā visdrīzāk sāksies „cenu karš”, kura rezultātā ir neizbēgama nomas un papildus pakalpojumu maksas samazināšana, vai arī vairāku papildus pakalpojumu iekļaušana klientam par brīvu. No otras puses, lielu datu centru cenu samazināšana var piesaistīt lielu klientu grupu, kura pirms tam bija orientēta uz ārvalstu hostinga pakalpojumu sniedzējiem.

Attiecībā uz reģionālo datu centru tirgu, eksperti prognozē, ka tas attīstīsies balstoties uz vietējo pakalpojumu sniedzēju partnerattiecībām un to mijiedarbību ar federāliem spēlētājiem. Turklāt galvaspilsētas pierobežā situācija ar elektroapgādi ir daudz labāka nekā Maskavas centrā. Līdz ar to uzceltos tur ārpakalpojumu datu centrus var izmantot ne tikai galvaspilsētas, bet arī reģionālie klienti. Šāda pieeja ļaus uzturēt iekārtu apkalpošanu augstākajā līmenī. Tomēr līdzīgu projektu veiksme ir atkarīga no datu centra iespējas sniegt klientam nepieciešamos sakaru kanālus, vai izmantojot pašu spēkus, vai piesaistot skaru operatorus kā partnerus.

Izvēles problēma

Vēl joprojām tirgus dalībnieki negrib atklāt finansiālo un tehnisko informāciju. Tādēļ klientam ir ļoti grūti salīdzināt datu centrus pēc šiem rādītājiem. Lai neizvēlētos datu centru uz labu laimi, speciālisti rekomendē novērtēt to efektivitāti pēc netiešiem datiem: pēc pakalpojumu klāsta un to izmaksām. Šādu informāciju kompānijas atklāj ļoti labprāt. Salīdzināšanai pēc šiem rādītājiem ir izvēlēti lielākie (pēc 2010. gada datiem) Maskavas un Sanktpēterburgas uzņēmumi-operatori, kas nodrošina datu centru pakalpojumus.

Avots: Žurnāls CNews - №01-02 (53) krievu valodā 

Skatīties rakstu .pdf formatā krievu valodā


Atpakaļ




Rating
Pieteikties mūsu jaunumiem DEAC Pieteikties jaunumiem

Iegūstiet noderīgu IT informāciju un mūsu jaunumus, pierakstoties šeit!

Biznesa IT risinājumi DEAC Nozares līderis

Uzticams partneris klientiem no 40 valstīm, atzīts pakalpojumu sniedzējs Eiropā.

Biznesa IT risinājumi DEAC Pieredzējuši IT eksperti

Profesionāls un operatīvs IT atbalsts 24/7.

Biznesa IT risinājumi DEAC Datu drošība 24/7

Augstākā līmeņa datu aizsardzība pret visu veidu apdraudējumiem. 

deac-partners-logo
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), lai veiktu lietotāju atpazīšanu un uzkrātu datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Aizvērt