... Jaunumi ... Informācija medijiem ...

DEAC intervija portālam www.npsod.ru: „DEAC Eiropas datu centri kļūst arvien pieprasītāki Krievijas tirgū!”

DEAC intervija portālam www.npsod.ru: „DEAC Eiropas datu centri kļūst arvien pieprasītāki Krievijas tirgū!”
15.12.2010 | Novērtējums

DEAC intervija portālam www.npsod.ru: „DEAC Eiropas datu centri kļūst arvien pieprasītāki Krievijas tirgū!”

Nadežda Markalova, galvenā redaktore portāla www.npsod.ru, runā ar Eiropas datu centru operatora DEAC mārketinga un attīstības departamenta vadītāju Oļegu Naskidajevu. 

- Lūdzu, iepazīstiniet ar savu uzņēmumu!

- Uzņēmums DEAC tirgū ir no 1999.gada, centrālais ofiss atrodas Baltijas centrā, Latvijas galvaspilsētā Rīgā, un pavisam nesen atklājām savu pirmo pārstāvniecību Krievijā, Maskavā. Šobrīd mūsu infrastruktūra sastāv no diviem mums piederošiem datu centriem. Pirmais tika atklāts 2000.gadā, bijušajā Padomju armijas pazemes bunkurā, kuru mēs pārbūvējām, izveidojot Austrumeiropā pirmo pazemes datu centru, kura ietilpība ir 130 serveru statņi. Tas strādā pēc energoapgādes shēmas Tier 2, kas attiecas uz telekomunikāciju sakariem – savienojamība ir ļoti augsta.


Mums ir izeja uz visiem lielākajiem Latvijas telekomunikāciju operatoriem, savukārt tuvākie trafika apmaiņas punkti ārpus Baltijas ir Stokholmā, Frankfurtē, Amsterdamā, Londonā un citās pilsētās. Kas attiecas uz saziņu ar Krieviju, mums ir daži tiešie kanāli ar Krieviju, piemēram, pirmais no tiem parādījās 2009.gada novembrī, kad tika noslēgts līgums par sadarbību ar uzņēmumu „Synterra” (tagad jau „Megafons”), par kopējo komunikācijas kanālu starp Rīgu un Maskavu. Komunikācijas kanāli strādā pēc savienojuma shēmas Layer 2, kas nozīmē paaugstinātu kanālu drošību. Savukārt pieejamības ātrums, kas īpaši svarīgs mūsu Krievijas pasūtītājiem, ir aptuveni 15-20 milisekundes. Šis ir lielisks rādītājs, ja mēs runājam par komunikāciju starp divām pilsētām, kas atrodas tūkstošiem kilometru atstatumā.

Pēc pirmā pazemes datu centra aizpildīšanas 2006.gadā tika pieņemts lēmums par paplašināšanos, un mēs uzsākām jauna datu centra projektēšanu, kas tika atklāts 2009.gada septembrī. Šobrīd tas ir lielākais datu centrs Baltijā, ar kopējo ietilpību 500 serveru statņi. Pēc energoefektivitātes shēmas tas ir projektēts pēc Tier 4, pagaidām tas reāli strādā pēc shēmas Tier 2. Tier līmeņa paaugstināšana ir laika jautājums un var aizņemt no 3 līdz 6 mēnešiem atkarībā no pasūtītāja vajadzībām.

- Ar ko šobrīd jūsu uzņēmums ir interesants Krievijas pasūtītājiem?

Pirmkārt, tā ir biznesa aizsardzība jebkurā izpausmē. Sākot ar pareizi izveidotu uzņēmuma IT stratēģijas darbības shēmu, kur tiek prasīti vismaz divi datu centri, kurus mēs pilnībā varam nodrošināt. Daudzi uzņēmumi, ar kuriem mēs šobrīd strādājam, izvieto datus savā galvenajā datu centrā Maskavā vai Sanktpēterburgā, savukārt mūsu infrastruktūru izmanto kā rezerves datu centru. Tādējādi tiek minimizēti riski, un pēdējā konferencē mēs jau runājām, ka ar šādu darbības shēmu tiek panākts maksimāls drošības efekts gandrīz 100% apmērā.

Mūsu datu centri ir ļoti parocīgi datu izvietošanai ar mērķi pieslēgt tiem Eiropas pasūtītājus, ja kāds strādā ar Eiropu. Ir arī tādi pasūtītāji, kas grib tikai iznest datus ārpus Krievijas Federācijas. Pēc pieredzes darbā ar Krievijas uzņēmumiem, ar kuriem mēs šobrīd strādājām, un tas ir aptuveni 200 projekti, lielākā daļa pasūtītāju izskata projektus no divu platformu izveidošanas un sistēmas risku minimizēšanas viedokļa.

Otrs moments ir izmaksu samazināšana. Tas izpaužas dažādi. Ja pasūtītājam jau ir sava infrastruktūra, strādājot ar mums viņš samazina izmaksas par 15-20%, bet ja viņam nav savas infrastruktūras vai viņš plāno to mainīt pret citu, atjaunināt to, tad ilgtermiņā viņš var samazināt savus izdevumus līdz 40%.

Ja salīdzinām datu centru īres cenas Maskavā – Sanktpēterburgā, Krievijas reģionos un Rīgā, tad mūsu pakalpojumu cenas ir pašas zemākās. Tas ir saistīts ar to, ka mums ir lētāka elektroenerģija un kredītresursi plus vēl dažas nianses, kuras ļauj noteikt tādu cenu, kāda tā ir. Turklāt mēs neesam dempinga atbalstītāji, un ja pasūtītājs nav apmierināts ar mūsu pakalpojumu izmaksām, tad mēs iesakām viņam vērsties pie mūsu partneriem, kuru cenas ir zemākas, bet attiecīgi arī pakalpojumi ir mazāk kvalitatīvi un IT infrastruktūra mazāk uzticama. Ja pasūtītāju tas apmierina, tad kādēļ gan nē? Pēc kāda laika viņa prasības attiecībā uz datu centru uzticamību pieaugs vai arī viņa biznesa vajadzības mainīsies, un viņš izskatīs tādu datu centru variantus, kā mūsējie. Vajag skaidri saprast, kādus riskus pasūtītājs ir gatavs uzņemties un kādus deleģēt, tā arī veidojas galīgā cena.

Kas attiecas uz pakalpojumiem, mēs pasūtītājiem piedāvājam plašu pakalpojumu spektru uz mūsu datu centru tīkla bāzes, izpratni par serveru, datu glabāšanas sistēmu un statņu īri pakāpeniski mainot uz datu centru resursu īri un pieejamību vienas stundas laikā. Tas ir pirmais solis, lai uz mūsu infrastruktūras bāzes ieviestu mākoņskaitļošanu jeb t.s. „cloud computing”. Tuvāko gadu laikā plānojam palielināt iespēju spektru gan no aparatūras risinājumu, gan programmatūras viedokļa. Pagaidām mūsu pasūtītājiem stundas laikā pieejamas ļoti dažādas serveru konfigurācijas, augstas veiktspējas datu glabātuves vairāku desmitu terabaitu apjomā, programmnodrošinājuma noma uz Microsoft un citu mazāk populāru programmnodrošinājumu ražotāju bāzes; tas ir pasts, serveru platformas, dokumentu apstrādes sistēmas utt.

- Jūs esat pārdzīvojuši 2 krīzes…

- Kas attiecas uz 2000.gada krīzi, tad Baltijā tās praktiski nebija, savukārt no 2007.gada tā līdz pat šim laikam ir jūtama. Bet kopumā praktiski jebkura krīze galvenokārt ir galvā, un pēdējā nav izņēmums. Salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Krievijā ātrāk bija īslaicīgas grūtības. Iespējams to ietekmēja iedzīvotāju atslābums un ieradums būt patērētājiem uzkarsētā ekonomikā. Ja sabiedrībā pamatprocesi nav noregulēti, tad pie jebkura ārējo apstākļu spiediena tas piedzīvo mazspēju, bet normāli funkcionējošā sistēmā problēmu ir mazāk. Protams, ir zaudējumi, ir nerealizētie projekti, bet saprāta robežās devīzi „viss, kas notiek, notiek uz labu” neviens vēl nav atcēlis. Kas attiecas uz mūsu uzņēmumu, mēs krīzi izjutām mazākā mērā nekā citi Baltijas IT uzņēmumi, un tas ir saistīts ar saprātīgi izvirzītiem stratēģiskajiem uzdevumiem un prasmi pēc pieejamās informācijas paredzēt situāciju vairākus soļus uz priekšu Eiropas un NVS valstu tirgos.

Piemēram, pavisam nesen mēs izpildījām kārtējo uzdevumu uzņēmuma stratēģiskās attīstības ietvaros – 2010.gada novembrī atvērām pirmo pārstāvniecību Krievijā Maskavā, taisnības labad jāatzīst, ka vēl vairāki mēneši nepieciešami, lai pabeigtu formalitātes, bet tas jau ir tehnikas jautājumus. Izskatām iespēju nākamā gada beigās atvērt nākamo pārstāvniecību Kijevā un tad arī pieņemt lēmumu par nākamo mūsu ģeogrāfiskās paplašināšanās iespēju.

- Ar ko tagad atšķiras situācija, piemēram, Krievijā, Baltijā un Rietumeiropā?

- Rietumeiropā krīzi izjuta daudz mazāk, un iemesls tam ir krietni vien lielāka uzkrātā pieredze. Jau vairākas desmitgades tur aktīvi attīstās bizness, ir korporācijas, kuras jau 100 gadus darbojas tirgū. Tādēļ finanšu drošības spilvens viņiem ir daudz drošāks nekā Krievijas un Baltijas uzņēmumiem. Krieviju kā vienmēr glābj resursi, šoreiz nafta, gāze un intelektuālais potenciāls. Ne velti saka, kas vācietim nāve tas krievam… Savukārt Baltijā līdz šim ir ļoti spēcīgi IT speciālisti.

Pēdējo gadu laikā valdības realizētais attīstības modelis IT jomā un Krievijas valsts dzīvē kopumā, ir ļoti saprātīgs – augsto tehnoloģiju, nanotehnoloģiju attīstība un inovatīvie projekti. Esmu pārliecināts, ka tuvāko 5-7 gadu laika tie projekti, kas šodien tiek apspriesti, IT un citu jomu attīstības ziņā Krievijā sevi parādīs gala patērētājam daudz skaidrākos un izdevīgākos risinājumos. Parādīsies jauns IT instrumentārijs, ja runā par mūsu IT jomu, un iestājoties nākamajai krīzei, valsts būs vairāk sagatavojusies un arī cilvēkiem būs vieglāk to pārdzīvot.

- Sakiet, kādu Jūs saskatāt savu nākotni?

- Mēs laikam esam vienīgais IT uzņēmums Latvijā, kas no krīzes izgājis ar ievērojumu apgrozījuma pieaugumu. Un tuvākajos gados plānojam palielināt apgrozījumu vairākkārtīgi. Protams, daudz kas būs atkarīgs no Krievijā, Ukrainā un citās NVS, Eiropas, Amerikas valstīs realizētajiem projektiem. Baltiju mēs pagaidām neņemam vērā, jo DEAC izveidotā infrastruktūra pagaidām Baltijā ir vajadzīga tikai dažiem. Tā ir pārāk dārga, droša un pārmērīga Baltijas uzņēmumiem, un potenciālo pasūtītāju orbītā labi ja ir kādi 50 paši lielākie Baltijas uzņēmumi. Piemēram, Krievijā tādu uzņēmumu ir krietni vien vairāk, vēl vairāk, vidējais un lielais bizness ir pietiekoši labi attīstīts, viņiem šāda infrastruktūra ir nepieciešama. Kopumā mēs no Baltijas arvien tālāk ejam Rietumu un Austrumu virzienā. Piemēram, Krievijā mums parādās klienti jau no reģioniem pāri Urāliem, Eiropā starp mūsu klientiem ir viens no pasaulē vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Telefonica.

- Ko šobrīd meklē patērētājs? Kādas ir viņa galvenās vajadzības?

- Galvenie jautājumi, kuri šobrīd nodarbina uzņēmumu vadītājus un tehniskos direktorus, ir biznesa aizsardzība un izmaksu samazināšana. Šodien interesi raisa arī IT risinājumi uz mākoņskaitļošanas tehnoloģiju bāzes, par ko pēdējos gados runā ļoti daudzi. Šīs ir galvenās mūsdienu biznesa vēlmju tendences un tirgus centieni, lai atrastu optimālu IT instrumentāriju. Mākoņskaitļošana ir viens no prioritārajiem IT jomas attīstības virzieniem, kas jau tuvākajos gados nopietni mainīs savu seju. No izdevīguma viedokļa pasūtītājam galvenais arguments ir, ka šajā gadījumā nevajag sev būvēt, var infrastruktūru izvietot uz trešo pušu serveriem, deleģēt tām pilnvaras un koncentrēt savu uzmanību uzņēmuma tiešo uzdevumu realizācijai.

- Bet daudzi negrib atdot savus datus nezin kam.

- Šodien tas apgrūtina darbu gan IT pakalpojumu sniedzējam, gan rezultātā arī patērētājam, jo visu darīt pašam vienmēr taču iznāk dārgāk. Bet no otras puses jau šodien pastāv kontroles instrumenti, kuri ļauj pilnībā nodrošināt datu aizsardzību pat no tā datu centra darbiniekiem, kurā tiek glabāti dati. Pasūtītājs var redzēt, kur ir izvietoti dati, kas un kā tiem var piekļūt arī fiziski. Pie sevis pasūtītājs nekad nevarēs izveidot tādus pat apstākļus savu datu aizsardzības nodrošināšanai. Tātad nav nekādas atšķirības, kur ir izvietoti dati, svarīga ir to kontrole un nepieejamība.

Mūsu datu centros pasūtītājam ir pieejami dažādi kontroles varianti sava intelektuālā īpašuma aizsardzībai, tajā skaitā slēgtas izdalītas telpas ar statņiem. Tās ir norobežotas ar restēm vai izdalītas telpas, slēgtas ar atslēgu, tām apkārt izvietotām kamerām, kuras ieslēdzas, tiklīdz atveras durvis vai restes, vai serveru statņa durvis vai izdalītās serveru telpas durvis. Tā pasūtītājs uzreiz var reālā laika režīmā redzēt, kurš tiek klāt viņa datiem konkrētajā brīdī. Arī mūsu pasūtītāju vidū ir tādi, kuri izmanto pašas sarežģītākās kontroles metodes, bet es vēlreiz atkārtošos sakot, ka galvenais ir pasūtītāja izvirzīto uzdevumu risinājums un viņa informācijas kontrole. Mēs ieejam pasūtītāja zonā un tā tiek atrunāta iepriekš vienīgi, ja neparedzētās situācijās, kad nepieciešama mūsu klātbūtne, bet šādas situācijas notiek ļoti reti.

- Rezumējot, vai var teikt, ka IT ārpakalpojumi attīstīsies?

- Jā, viennozīmīgi un neatgriezeniski. Tas ir izdevīgi no jebkura viedokļa visām IT ārpakalpojumu procesā iesaistītajām pusēm. Pasūtītājs saņem elastīgu sistēmu, nepieciešamības gadījumā viņš var regulēt izmantoto pakalpojumu apjomu, nepiepērkot klāt iekārtas, nepārslēdzot tīkla infrastruktūru un nemainot telpas, turklāt pakalpojumu apmaksa notiek tikai pēc fakta. Informācijas noplūdes varbūtība gadījumā, kad dati tiek glabāti pašā uzņēmumā, ir augstāka nekā kad dati glabājas pie ārpakalpojumu sniedzēja ar pārbaudītu reputāciju. Savukārt datu noplūde no paša uzņēmuma, lai cik lojāli nebūtu darbinieki, ir vairāk iespējama. Turklāt no fiziskās personas nepaņemt kompensāciju, jo finansiāli no zaudējumu atlīdzināšanas viedokļa uzņēmums neko neiegūs. No pakalpojumu sniedzēja puses šādi varianti ir izslēgti – viens gadījums un nav vairs konkrētā uzņēmumu sniedzēja, viņam vienkārši neviens vairs neuzticēsies. Tas savukārt ir jebkura pakalpojumu sniedzēja beigu sākums. Tādēļ pats galvenais ir reputācija un mūsu klientu skaits ir pārsniedzis 2000 atzīmi vairāk nekā 20 pasaules valstīs, kas runā pats par sevi.

Raksta pilnā versija: http://npsod.ru/rus2/experts/document28943.phtml


Atpakaļ




Rating
Biznesa IT risinājumi DEAC Nozares līderis

Uzticams partneris klientiem no 40 valstīm, atzīts pakalpojumu sniedzējs Eiropā.

Biznesa IT risinājumi DEAC Pieredzējuši IT eksperti

Profesionāls un operatīvs IT atbalsts 24/7.

Biznesa IT risinājumi DEAC Datu drošība 24/7

Augstākā līmeņa datu aizsardzība pret visu veidu apdraudējumiem. 

Biznesa IT risinājumi DEAC Uzticami datu centri

Pasaules līmeņa drošības standarti un nevainojama pakalpojumu kvalitāte. 

deac-partners-logo
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), lai veiktu lietotāju atpazīšanu un uzkrātu datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Aizvērt