... Jaunumi ... Informācija medijiem ...

DEAC intervija žurnālam Digital Times: uzsvars uz Austrumiem

DEAC intervija žurnālam Digital Times: uzsvars uz Austrumiem
01.10.2010 | Novērtējums

DEAC intervija žurnālam Digital Times: uzsvars uz Austrumiem

Latvijas banku sistēma Krievijā ir pazīstama kā „klusā piestātne” kapitālam. Piestātne, kas ir tuva Krievijai gan ģeogrāfiski, gan psiholoģiski un tajā pat laikā atrodas Eiropas Savienībā. Vai mūsu valsts spēs kļūt par tādu pašu piestātni ne vien lielo uzņēmumu naudai, bet arī to svarīgajai informācijai? DEAC dara visu iespējamo, lai mēs varētu atbildēt uz šo jautājumu apstiprinoši.


Saruna ar Oļegu Naskidajevu, DEAC mārketinga un attīstības departamenta vadītāju, par to, kam ir uzbūvēts uzņēmuma otrs datu centrs Rīgā, par uzsvaru maiņu un par uzņēmuma pēdējā laika centieniem austrumu virzienā.

Digital Times: Mēs zinām, ka DEAC pēdējā laikā kaut ko dara Maskavā un Sanktpēterburgā. Tādēļ pirmais jautājums būs vienkāršs: ko tieši jūs darāt Maskavā un Sanktpēterburgā?

Oļegs Naskidajevs: Ja vēsturiski aplūkojam DEAC darbību no 2000.gada, kad sākām aktīvi strādāt ar klientiem, tad sākotnēji mēs galvenokārt strādājam Baltijas valstīs, un tikai dažreiz parādījās pasūtījumi arī no citām valstīm. No mūsu uzņēmuma stratēģiskās attīstības skatupunkta 2006.gadā tika pieņemts lēmums būvēt otru datu centru. 2009.gadā tas tika nodots ekspluatācijā, un pēdējos 10 mēnešus mēs aktīvi strādājam Krievijas teritorijā, lielākoties Maskavā un Sanktpēterburgā jeb Maskavas un Ziemeļrietumu reģionā. Tur koncentrējas Krievijas biznesa lielākā daļa, savukārt mūsu uzņēmuma darbība pamatā orientēta uz to, lai Krievijas kompānijām sniegtu iespēju izmantot mūsu infrastruktūru kā rezerves.

Otra pasūtītāju kategorija ir uzņēmumi, kas vēlas visu informāciju glabāt ārpus valsts robežām. Šajā gadījumā vienā mūsu datu centrā izvietojam vienu punktu, bet otru izmantojam kā rezerves. Krievijas kompānijām mēs sniedzam iespēju diversificēt riskus, samazināt dažāda veida administratīvos spiedienus, aizsargāt no t.s. reideriem. Turklāt daudzi pasūtītāji no Krievijas, kas strādā eksporta tirgos, ir ieinteresēti, lai atrastos tuvāk Eiropai.

Digtal Times: Vai Krievijā ir interese par jūsu pakalpojumiem?

Oļegs Naskidajevs: Interese ir un ne maza. Šobrīd mēs strādājam pie 20 projektiem, kurus pasūtījuši lieli Krievijas uzņēmumi, kas strādā federatīvā līmenī. Tos nosaukt nedrīkstam, tāda ir viņu vēlme, kas saistīta ar vairākiem iemesliem, sākot ar drošības apsvērumiem un beidzot ar to, ka Krievijā nav pieņemts norādīt savus datu glabāšanas punktus.

Digital Times: Iznāk, ka tagad Latvija piedāvā Krievijas uzņēmumiem ne vien banku pakalpojumus, bet arī datu aizsardzību?

Oļegs Naskidajevs: Principā, jā. Mūsu uzņēmuma galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar Krievijas datu centru operatoriem, pirmkārt, ir biznesa aizsardzība jebkurā formā, otrkārt, izdevumu samazināšana, jo mūsu pakalpojumu cena joprojām ir mazāka nekā Krievijas datu centros. Tie ir divi faktori, kas ļoti spēcīgi interesē Krievijas uzņēmējus pēdējo desmit mēnešu laikā.

Digital Times: Uz kā rēķina jūsu pakalpojumi ir lētāki?

Oļegs Naskidajevs: Pēdējo dažu gadu laikā datu centru platību lielā deficīta dēļ Krievijas datu centru operatori sākuši mākslīgi uzskrūvēt cenas. Tagad cenu atšķirība pēc mūsu aprēķiniem ir 20-30%. Turklāt, ja kopumā vērtē pasūtītāja vajadzības, tad ir daudzas nianses, kas rezultātā veido galīgās izmaksas.

Digital Times: Kādēļ tieši jūs? ES teritorijā ir daudz jūsu profila uzņēmumu. Krievijas uzņēmumiem neviens netraucē sadarboties ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Somiju un citām valstīm Rietumu virzienā.

Oļegs Naskidajevs: Šobrīd nav līdzvērtīgas infrastruktūras ne Lietuvā, ne Igaunijā. Ja aplūkojam un novērtējam mūsu jauno datu centru, piemēram, pēc energonodrošinājuma shēmas, kas ir ļoti būtisks faktors no datu drošības viedokļa, tad iznāk, ka tas ir uzbūvēts pēc shēmas Tier IV. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir tikai daži uzņēmumi, kas nodrošina Tier II. Liela daļa, aptuveni 80% no visām platībām, kas atrodas Baltijas valstīs, strādā pēc shēmas Tier I. Tas nozīmē, ka ir tikai viens ģenerators, viena centralizēta kondicionēšanas sistēma utt. Ja kāds no šiem elementiem nobrūk, visa datu centra darbspēja ir apdraudēta. Un tā strādā liela daļa vietējo operatoru.

Taču no otras puses mūsu tirgū nav tik daudz klientu, kuru vajadzības būtu tik attīstītas, lai šādu laukumu tirgū būtu daudz. Tādēļ mēs atvērām savu otro datu centru, kas nebija orientēts uz Baltijas tirgu. Tam ir tik augsts līmenis, kas mūs būtiski atšķir salīdzinājumā ar citiem datu centriem un padara pievilcīgus lielajiem Krievijas uzņēmumiem.

Ja mēs paņemam, piemēram, Eiropas datu centrus, tad no tehnoloģiskā aprīkojuma viedokļa tie ir diezgan labi, viņiem ar energoapgādes shēmas līmeņiem viss kārtībā. Taču tur rodas citi jautājumi, kas ir saistīti ar izdevumiem telekomunikācijām – tie ir ģeogrāfiski tālāk no Krievijas.

Turklāt nozīme ir arī tādiem faktoriem kā mentalitātes līdzība un valoda saziņā ar pasūtītāju: kā saka Odesā, tās ir divas lielas atšķirības, vai atbalsta dienests kontaktējas krievu vai angļu valodā. Un nevajag noniecināt ģeogrāfiskā tuvuma nozīmi, jo vieglāk atbraukt uz Rīgu nekā lidot uz Zviedriju, Šveici, Briseli. Vismaz runājot ar krieviem mēs secinājām, ka, ja Latvijā ir laba platība par labu cenu, tad ir bezjēdzīgi kaut kur tālāk braukt un meklēt labāko no labākā.

Digital Times: Ko varat teikt par citām NVS valstīm? Cik to tirgi ir jums pievilcīgi?

Oļegs Naskidajevs: Es tieši pirms dažām dienām atgriezos no Minskas. Baltkrievijā situācija ir nedaudz atšķirīga, lai gan kopumā tendences ir līdzīgas. Baltkrievijas uzņēmumi, kas nodarbojas ar eksportu, ir ieinteresēti savu informāciju izvietot tuvāk Eiropai.

Ja aplūkojam Ukrainu, tad tendence ir līdzīgāka Krievijas situācijai nekā Baltkrievijas. Tur ir vairāk naudas, vairāk iespēju un ir potenciāls pat tajā nozīmē, ka Krievija bizness pārsvarā ir koncentrēts Maskavā un Sanktpēterburgā, savukārt Ukrainā - piecās pilsētās – Kijevā, Doņeckā, Dņepropetrovskā, Odesā un Ļvovā.

Digital Times: DEAC arvien aktīvāk aiziet no Baltijas un arvien tālāk virzās uz Austrumiem?

Oļegs Naskidajevs: Tāda tendence ir, bet nevajag aizmirst par Eiropas tirgu, tur ir sava realitāte un savi pasūtītāji. Ja Krievijas klientiem svarīga ir biznesa aizsardzība un izdevumu samazināšana, tad Eiropas uzņēmumiem svarīga ir iespēja izvietot savu aprīkojumu tieši šeit un arī cenas jautājumu viņi neignorē. Ja šie divi faktori uzņēmumam sakrīt, tad tas pat nav mūsu potenciālais klients, bet gan vienkārši – jau mūsu klients. Viens no piemēriem – pirms kāda pusgada pie mums savas iekārtas izvietoja „Telefonica”. Viņiem tādu rezerves punktu ir ļoti daudz un tie visi ir izmētāti pa visu pasauli. Tādā veidā viņi palielina savu ietekmi reģionā. 

Digital Times: Cik piepildīts ir jūsu jaunais datu centrs?

Oļegs Naskidajevs: Viena piektdaļa ir pilna. Rezerves ir lielas, mēs plānojam to pilnībā piepildīt 1,5-2 gadu laikā. Tas tiek orientēts tikai uz Rietumiem un Austrumiem, pasūtītājiem no Baltijas valstīm mēs to varam izmantot kā rezerves. Lai gan, atklāti sakot, mums pagaidām vēl nav tāda stingra sadalījuma, ka šeit mēs izvietojam tikai nerezidentus, bet pazemes datu centrā - tikai rezidentus. Piemēram, ir daži projekti jau minētajām Krievijas kompānijām, kuru ietvaros mēs izdalām visu serveru telpu viena uzņēmuma vajadzībām, kurās arī mums ir piekļuve tikai videokameru uzraudzībā.

Digital Times: Es tā saprotu, ka jaunajā datu centrā Baltijas uzņēmumi netiek tādēļ, ka tas ir ļoti dārgs?

Oļegs Naskidajevs: Viņiem vienkārši nav nepieciešamības maksāt par papildu drošību, ko tiem garantē atbilstība Tier IV prasībām. Ja ņemam tos riskus, kas apdraud jebkuru Baltijas uzņēmumu, pasūtītāju Tier VI infrastruktūrai mums pagaidām vispār nav. Pat ja ņemam Maskavas reģionu, tad arī viņiem nav Tier IV pasūtītāju, izņemot valsts sektoru. Savukārt Tier III līmeņa pakalpojumiem pieprasījums ir ne vairāk kā 15% no kopējā tirgus.

Digital Times: Sniedziet piemēru sistēmai, kurai būtu nepieciešams Tier IV. Kādēļ šāds aizsardzības līmenis?

Oļegs Naskidajevs: Tas ir nepieciešams, ja pasūtītājs vēlas pilnīgu aizsardzību pret katastrofām - lai kas arī notiktu, sistēmai jāstrādā, jāstrādā un vēlreiz jāstrādā. Vai kad piecu minūšu dīkstāve var pasūtītājam izmaksāt vairākus miljonus dolāru. Šādos gadījumos infrastruktūra, kura nodrošina uptime 99,998% gadā, būs adekvāta apdrošināšanas polise. Šāda līmeņa pakalpojumus var atļauties tikai ļoti lieli uzņēmumi, un objektīvi tas ir nepieciešams tikai lieliem uzņēmumiem.

Pat līdz Tier III līmenim iet ļoti ilgi, un šajā ceļā lieli uzņēmumi var nonākt pie domas, ka labāk izveidot savu datu centru. Lai gan par viņiem patiesībā nav nekas zināms, tā ir slēgta informācija. Tādēļ, ja uzņēmums ir izlēmis nomāt datu centru ar Tier III vai Tier IV infrastruktūru, tas nozīmē, ka tas visu kārtīgi ir izskaitļojis un secinājis, ka būvēt savu datu centru tam nav izdevīgi.

Digital Times: Jūs atvērāt savu datu centru pagājušajā gadā, un kaut kad tajā pat laikā Lattelecom vienojās ar kompāniju Synterra par maģistrālā tīkla tiešo savienojumu. Tā ir sagadīšanās? Jo jūs taču sadarbojieties gan ar Lattelecom, gan arī ar Synterra.

Oļegs Naskidajevs: Visticamāk tā ir sagadīšanās. Uzņēmumi šajā biznesā ļoti ātri reaģē uz tirgus vajadzībām, un tādēļ šādas sakritības var notikt. Jā, mēs izmantojam arī Lattelecom pakalpojumus un arī citu lielāko Latvijas provaideru pakalpojumus, jo no risku diversifikācijas viedokļa būt tikai viena uzņēmuma klientam ir ļoti nesaprātīgi. Jā, šodien Krievijā mēs izmantojam Synterras pakalpojumus, bet vienlaicīgi mēs testējam otru kanālu, kas apies šo operatoru – tās pašas risku diversifikācijas dēļ.

Digital Times: Lattelecom – liels jūsu partneris, bet ņemot vērā, ka tam pieder datu centrs – tikpat liels arī konkurents…

Oļegs Naskidajevs: Tas ir neizbēgami, ņemot vērā uzņēmuma izmēru un statusu. Ar dažām uzņēmuma nodaļām mēs konkurējam, ar citām – sadarbojamies.

Digital Times: Es mēģinu pateikt, ka Latvijā tikai Lattelecom var atkārtot jūsu gājienu un pastāvīgi uzbūvēt datu centru ar tādu pašu Tier līmeni un jaudu. Nebaidāties?

Oļegs Naskidajevs: Manuprāt, tas būtu absolūti principiāls gājiens, tā sakot, mēs arī varam. No tirgus vajadzību viedokļa nav jēgas būvēt vēl vienu datu centru un investēt tajā līdzekļus. Jo mūsu otrā datu centra maksimālā jauda ir 500 serveru statņu vietas. Tas ir ļoti daudz pat pēc Krievijas mēroga. Piemēram, mēs salīdzinājumā ar Krievijas datu centru operatoriem ierindojamies pirmajā desmitniekā.

Tādēļ atkārtot mūsu manevru var, bet - vai vajag? Uzņēmumam, kas to plāno darīt, vienkāršāk ir nomāt pusi mūsu datu centra un izmantot to savām vajadzībām.

Digital Times: Vai jūs izīrētu pusi sava datu centra konkurentam?

Oļegs Naskidajevs: Kādēļ gan nē? Mēs to būvējām gan maziem pasūtītājiem, kuriem nepieciešami 1-2 serveru statņi, gan arī ļoti lieliem, kas ir gatavi izmantot desmitiem statņu. Ja atnāks Lattelecom – laipni lūdzam! Izdalīsim viņiem visu stāvu.

Digital Times: Un tradicionālais noslēguma jautājums – kādas ir īpatnības, veidojot biznesu jūsu tirgū Krievijā?

Oļegs Naskidajevs: Tur ir krietni vien vairāk speciālistu, tādēļ mums iesniegtie pieprasījumi ir vairāk izstrādāti. Piemēram, pasūtītājiem Baltijā mēs bieži vien palīdzam veidot pareizu IT attīstības infrastruktūru, savukārt Krievijas uzņēmēji kā likums paši dot tehniskos norādījumus. Mums tā strādāt ir vienkāršāk un ātrāk, jo Krievijas klienti zina, ko viņi vēlas.

No tirgus attīstības viedokļa Baltija, Krievija, Baltkrievija atrodas aptuveni vienādos svaru kausos. Arī Rietumeiropā un ASV jau daudz kas ir sabūvēts, pie mums tikai tagad šis bizness uzņem apgriezienus. Ja Rietumos ārpakalpojumu jautājumus apspriež jau vairākas desmitgades, tad pie mums šī tendence ir tikai pēdējos 10 gadus.

Tātad, pieauguma perspektīva ir ļoti liela. Tieši tādēļ mēs uzbūvējām vēl vienu datu centru, kas tendēts uz rietumu un austrumu tirgiem. Pats fakts, ka mēs Baltijas teritorijā atvērām šādu datu centru, dod tirgum attīstības impulsu, tajā skaitā arī stratēģisko – valsts mērogā. 

Publicēts: „Digital Times” # 5, 2010.gadā

Autors: Vitālijs Hlapkovskijs


Atpakaļ




Rating
Pieteikties mūsu jaunumiem DEAC Pieteikties jaunumiem

Iegūstiet noderīgu IT informāciju un mūsu jaunumus, pierakstoties šeit!

Biznesa IT risinājumi DEAC Nozares līderis

Uzticams partneris klientiem no 40 valstīm, atzīts pakalpojumu sniedzējs Eiropā.

Biznesa IT risinājumi DEAC Pieredzējuši IT eksperti

Profesionāls un operatīvs IT atbalsts 24/7.

Biznesa IT risinājumi DEAC Datu drošība 24/7

Augstākā līmeņa datu aizsardzība pret visu veidu apdraudējumiem. 

deac-partners-logo
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), lai veiktu lietotāju atpazīšanu un uzkrātu datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Aizvērt