Diena (Lietišķā Diena): Gods būs jāsargā

Latviju var uzskatīt par "IT zemi", vismaz Baltijas mērogā, saka speciālisti. Taču, lai šo statusu saglabātu, vajadzīgas pārmaiņas

Agrāk Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) sektora galvenā priekšrocība, kas ļāva konkurēt ar ārvalstu kompānijām un veiksmīgi attīstīties, bija zemas cilvēkresursu izmaksas, kā arī cilvēku entuziasms un zināšanas. Tagad ar lētāku darbaspēku Latvija vairs nevar lepoties, turklāt nozares kompānijas saskārušās ar kvalificētu speciālistu trūkumu. Izskan viedoklis, ka cilvēkresursi būtu "jāmedī" citās valstīs, piemēram, NVS, Austrumeiropā, Rietumeiropā, veidojot tur meitasuzņēmumus.

Kompetenti, bet maz

"IT nozare pati par sevi ir dinamiska. Tā aizrauj cilvēkus ar savām iespējām, profesionālo realizāciju, attīstību un augstu pievienoto vērtību," spriež SIA Komerccentrs DATI grupa valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis. Pēc viņa domām, šajā nozarē strādājošie speciālisti darbojas ne tikai finansiālo apsvērumu vadīti, bet gan vairāk ambīciju vadīti, tādēļ arī cilvēku entuziasmam nozares attīstībā ir liela nozīme. Viņš uzskata, ka tagad nozare turpina attīstīties, pateicoties augstajam kompetences līmenim un procesu optimizācijai. Uz to, ka Latvijas speciālistu zināšanas novērtējušas arī ārvalstu kompānijas, norāda Skandināvu koncernā ietilpstošās SIA TietoEnator valdes priekšsēdētājs Ivo Ālmanis. "Šodien, raugoties no starptautiskās darba pieredzes TietoEnator korporācijā, jāatzīst, ka mūsu speciālisti ir augsti kvalificēti un viņiem tiek uzticēti svarīgi starptautiski projekti," saka uzņēmuma vadītājs.

Tomēr, līdzīgi kā daudzas citas nozares, arī IT biznesu piemeklējis kvalificēta darbaspēka trūkums. Piemēram, Komerccentrs DATI grupa darbaspēka deficīts sasniedzot aptuveni 15%, nerēķinot pieprasījumu, kas nepieciešams jaunajiem projektiem, ko plānots attīstīt. Daži eksperti uzskata, ka Latvijā ir programmētāju deficīts, citi - ka trūkst arī sistēmu analītiķu, projektu vadītāju un produktu pārdevēju.

Filiāles Baltkrievijā?

Tieši šīs problēmas dēļ, pēc īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles (ZZS) domām, būtu nopietni jādomā par Latvijas IT nozares uzņēmumu ekspansiju Baltkrievijā un Moldovā, veidojot šajās valstīs Latvijas uzņēmumu filiāles. Līdz ar to IT jomā darbaspēks nebūtu jāved pār robežu. Tomēr tādējādi šajās valstīs tiktu pildīti pasūtījumi, kas varētu tikt realizēti tepat Latvijā. Agresīvo konkurenci no valstīm ar zemākām resursu izmaksām līdzās inflācijai un vietējā darbaspēka aizplūšanai kā IT nozares attīstību ietekmējošus faktorus jau šobrīd nosauc I.Ālmanis. "Tā rezultātā samazinās vietējo IT uzņēmumu konkurētspēja. Ierobežotie resursi ļauj augt kvalitatīvi, bet ne kvantitatīvi," saka TietoEnator valdes priekšsēdētājs. Viņš atzīst, ka nepieciešamos speciālistus var meklēt ārpus Latvijas, tomēr par domu, ka filiāles Moldovā vai Baltkrievijā ļautu mazināt darbaspēka trūkumu Latvijas IT tirgū, izsakās skeptiski. "Iespējams, izdevīgāk būtu izmantot tā saucamos ārpakalpojumus no uzņēmumiem, kas piedāvā izīrēt nepieciešamos speciālistus." Skeptisks par šādu darbaspēka trūkuma problēmas risinājumu ir arī SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. "Es domāju, ka jebkura augoša kompānija nonāk līdz tam, ka sāk atvērt filiāles ārpus savas pamatmītnes zemes. Arī DEAC ies tādu ceļu, bet diez vai pamatmērķis būs lētāks darbaspēks," spriež A.Gailītis.

Speciālisti iesaka ilgtermiņā darbaspēka trūkumu mazināt, attīstot IT mācību programmas Latvijas augstskolās. "Svarīgi, lai topošajiem IT speciālistiem būtu iespējas pilnvērtīgi mācīties un praktizēties, pēc tam var pievērsties darba meklēšanai, bet ne otrādi," uzskata I.Ālmanis, piebilstot, ka daļēji mazināt darbaspēka trūkumu ļautu darba ražīguma paaugstināšana. A.Gulbis domā - kamēr situācija šajā jomā neuzlabosies, darbaspēka trūkuma problēma tiks risināta mākslīgi - pārkvalificējot citu nozaru darbiniekus. Arī viņš norāda, ka patlaban trūkst cilvēku ar augstāko tehnisko izglītību, līdz ar to būtu jāpalielina studējošo skaits tehniskajās nozarēs. "Protams, situācija nevar mainīties pāris gadu laikā, tādēļ es neizslēdzu iespēju piesaistīt darbaspēka resursus arī no ārvalstīm," saka speciālists. Viņaprāt, viens variants ir attīstīt uzkrāto pieredzi ārvalstīs, atverot filiāles tur un neievedot darbaspēku Latvijā.

Būs jāpiepūlas

Kā norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents Andris Anspoks, paužot savu personīgo viedokli, Latviju šobrīd var uzskatīt par Baltijas mēroga IT zemi, taču, lai saglabātu pozīcijas, būtu jāattīstās divos virzienos - produktu izstrādē, ieskaitot eksportējamos produktus, kā arī meitasuzņēmumu izveidē zemēs, kurās ir pieejami IT cilvēkresursi un nepieciešamās komponentes, piemēram, NVS, Austrumeiropā, Rietumeiropā. Statistika liecina, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektora produktu ārējās tirdzniecības bilance jau daudzus gadus ir negatīva un 2005.gadā importa vērtība šajā jomā pārsniedza eksporta vērtību gandrīz četras reizes. Tomēr būtiskāka par eksporta apjomu audzēšanu IT pakalpojumu jomā, pēc A.Anspoka domām, būtu iekšzemes pieprasījuma kvalitatīva nodrošināšana.

Tā kā patlaban Latvijā ir grūti nokomplektēt labu komandu, speciālists neprognozē jaunu ārvalstu uzņēmumu veidošanos, bet gan to, ka turpināsies līdz šim novērotā tendence - esošo IT uzņēmumu iekļaušana. Savukārt IT nozares attīstību pacelt augstākā līmenī ar daudz augstāku pievienoto vērtību varētu, IT uzņēmumiem specializējoties konkrētās produktu vai risinājumu jomās.

Kamēr DEAC vadītājs A.Gailītis nekādus šķēršļus nozares tālākai attīstībai nesaskata, paredzot, ka mums ir cerības kļūt par augsti tehnoloģiski attīstītu valsti, Komerccentrs DATI grupa valdes priekšsēdētājs A.Gulbis par lielāko šķērsli nosauc pašas nozares nesakārtotību. "Šeit ar vārdu "nesakārtotība" ir jāsaprot tas apstāklis, ka Latvijas IT pakalpojumu ražotāji, konkurējot savā starpā, pievēršas dažādiem sīkumiem vietējā tirgū, bet necenšas kādu no IT jomām attīstīt tādā līmenī, lai būtu spējīgi konkurēt ārvalstīs," skaidro A.Gulbis.




 

Elizabete Rutule
Diena (Lietišķā Diena)