Intervija žurnālam“NEXT ar Andri Gailīti: Esam patrioti

Rīgā strādājošais DEAC ir viens no pazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem IT nozarē, kurš aktīvi strādā Krievijas tirgū un gatavojas darbam Silikona ielejā ASV. Ko spēj zīmols, kas pirms vairāk nekā 11 gadiem sāka nodarboties ar IT ārpakalpojumiem, kuru vidū ir šobrīd bieži apspriestā mākoņskaitļošana? Pirms tikšanās ar SIA DEAC valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti, NEXT iepazinās ar skaitļiem un faktiem, kas atklāj šī uzņēmuma attīstības dinamiku.

Skaitļi un fakti
DEAC (Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs) dibināts 1999. gada 9. augustā. DEAC ir IT ārpakalpojumu pamatlicējs Latvijā un viens no pirmajiem, kas Latvijas uzņēmējiem sāka skaidrot ārpakalpojumu būtību un ieguvumus. Šobrīd DEAC servisu izmanto vairāk kā 2000 klientu 20 pasaules valstīs. Modernākais un drošākais datu centrs DEAC Baltijā tika izveidots 2000. gadā. un atkārtoti ir ieguvis Microsoft Gold Certified Partners statusu. Par galveno mērķi DEAC izvirzījis digitālās ekonomikas attīstību Latvijā, lai vietējie uzņēmumi varētu sekmīgi konkurēt Eiropas un pasaules ekonomiskajā telpā, kā arī panākt, lai IT ārpakalpojumi būtu biznesu veicinošs faktors ne tikai ārvalstu tirgū, bet arī vietējā.
DEAC darbības laikā ir nostiprinājis savas pozīcijas IT ārpakalpojumu sniedzēju tirgū un sniedz pakalpojumus jau vairāk nekā 2000 klientu. Par DEAC klientu var kļūt ikvienas nozares jebkura lieluma uzņēmums. DEAC klientu lokā ir Spānijas telekomunikāciju operators Telefonica, Tele 2, bankas Danske Bank, Unicredit bank, Latvijas Banka un Rietumu Banka, Elko Group, Forticom, Seesam Latvija, e-pasta sistēmas inbox.lv un one.lv, lieli Latvijas uzņēmumi DEPO DIY, TV3 Latvija/Star FM, AAS Balva, Kvadra pak, Energoremonts, Elektroskandia u.c. Uzņēmuma  lielākie realizētie projekti: IT ārpakalpojumu datu centrs Grīziņkalns,  datu centrs Rīga, skolvadības sistēma E-klase.

Personāls
DEAC IT risinājumu klāsts ļauj klientiem saprātīgi aizsargāt savu biznesu un panākt maksimālu izdevumu samazinājumu. DEAC darbinieki ir kvalificēti projektu vadītāji un IT resursu vadības inženieri, pieredzējuši Microsoft speciālisti, UNIX sistēmu un Oracle DBVS administratori, kas nodrošina klientu pakalpošanu un garantē to uzņēmējdarbības konkurētspēju tirgū, samazinot IT infrastruktūras apkalpošanas izdevumus, tā radot un nostiprinot veiksmīgus priekšnosacījumus uzņēmuma tālākai ekonomiskai attīstībai. DEAC atkārtoti ir ieguvis Microsoft Gold Certified Partners attiecību statusu. Tas ir augstākais Microsoft partnerības novērtējums un drošas, attīstītas biznesa vides rādītājs. Tas ir arī uzņēmējdarbības izaugsmes un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanas garants. DEAC saņem tiešu atbalstu dažādu ražotāju puses un saviem klientiem spēj piedāvāt jaunākās tehnoloģijas IT jomā.

Datu centri
Eiropas Savienības teritorijā izvietoto un pēc TIER IV un TIER II  projektēto DEAC datu centru (datu centrs Rīga – lielākais Baltijā, datu centrs Grīziņkalns – vienīgais šāds centrs pazemes bunkurā Austrumeiropā) kopējā ietilpība ir 630 serveru statņu jeb 25 000 U1 serveru. Uzņēmums plāno līdz 2015. gadam uzbūvēt vēl vairākus lielus datu centrus. Pazemes datu centrs Grīziņkalns izveidots 2000. gadā Padomju Savienības laika pretgaisa patversmē. Savulaik bijis vienīgais pazemes datu centrs Austrumeiropā un uzskatāms par drošāko datu centru Baltijā. Serveru telpu kopējā platība ir 400 m2, 130 serveru statņu 5 000 U1 serveru, TIER II nodrošinājums (pieejamības koeficients 99,749%). Kopējās investīcijas ir 2 milj. eiro.
Jaunākais DEAC datu centrs Rīga ir lielākais un modernākais Baltijā, kura izveidē ieguldīts 2,1 miljons latu (2,9 milj. eiro). Tā celtniecība tika uzsākta 2007. gadā, bet atklāja 2009. gadā. Serveru telpu kopējā platība ir 1400 m2, vieta – 500 serveru statņiem ar 20 000 U1 serveriem, TIER IV nodrošinājums (pieejamības koeficients 99,995%). Kopējās investīcijas – 3 milj. eiro.

Darbība pasaulē
2010. gada novembrī DEAC atklāja savu pirmo ārvalstu pārstāvniecību Krievijas galvaspilstā Maskavā, Sadovničeskaja 82, netālu no metro stacijas Paveleckaja. Kopējais projektu skaits Krievijā jau ir vairāk nekā 200, tādējādi ar jaunās pārstāvniecības atvēršanu DEAC būtiski nostiprina savas pozīcijas darbā ar Krievijas klientiem un partneriem. DEAC nākotnes plānos ietilpst jaunu pārstāvniecību atklāšana Londonā, Berlīnē, un Amsterdamā. DEAC plāno būvēt jaunus, jaudīgus datu centrus Vācijā un Holandē ar ietilpību, sākot no 1000 statņiem katrā datu centrā. DEAC datu centru infrastruktūra acīmredzami pastiprinās Baltijas un Austrumeiropas datu centru reģiona pozīcijas pasaulē. Šodien DEAC datu centru kopējā platība ir 1800 kv.m ar 630 serveru statņiem, kas atbilst TIER I-IV energodrošības standartiem par drošu un ātru DEAC telekomunikāciju starpsavienojumu shēmu starp Rietumiem un Austrumiem.

– Šobrīd par DEAC dzirdējuši daudzi uzņēmēji. Vai iegūt klientu labvēlību ir sarežģīti? Kā tas bija DEAC gadījumā?
– Kad 1999. gadā DEAC sāka strādāt, pirmos piecus līdz septiņus gadus praktiski muļļājāmies uz vietas, jo bija sarežģīti klientiem izskaidrot IT ārpakalpojumu drošību un izdevīgumu. Cilvēks pēc būtības spēj domāt īstermiņā un visai šauri redz situāciju, turklāt grib vēl maksimāli ietaupīt naudu. Daudzi klienti pat sākotnēji nespēja novērtēt elementāros riskus. Dažs labs mums teica: ”Kā tas var būt, ka mani dati atradīsies kaut kādā bunkurā, kur es nemaz nevarēšu kontrolēt, kas ar tiem notiek? Lai serveris labāk ir tepat tuvumā!”
Tā jau arī radās anekdotiskie stāsti par noputējušo serveri pagaldē, kurš kalpo par kafijas automāta vai puķupoda statīvu, un apkalpojošo IT speciālistu – pinkaino Pēteri, kas pīpē zāli un uz darbu nāk vien dažas reizes nedēļā. Taču tobrīd, kad šie uzņēmēji reāli uzkāpa uz grābekļiem un saskārās ar datu pazušanu, viņi meklēja mūsu palīdzību. Pēdējos gados gan situācija ir uzlabojusies, jo cilvēki saprot, cik svarīgi tomēr, lai uzņēmuma dokumentācija, grāmatvedība un citi dati atrastos drošībā.

– Šobrīd DEAC centrs sniedz pilnu pakalpojumu spektru. Kādus IT servisus tas iekļauj?
– Mums ir klienti, kuriem visas informācijas sistēmas un serveri atrodas  DEAC centros, taču papildus apkalpojam arī šo klientu datorparku. Pakalpojumu spektrs ir atkarīgs no uzņēmuma finansēm un tā vadītāja domāšanas brieduma. Kā jau teicu, ne visi spēj pārkāpt domu, ka serveri atradīsies attālināti, un pieņemt to, ka outsorcings ir izdevīgāks nekā  IT administratora algošana. Ja vadītājs patoloģiski negrib, nemēģina atrast mūsu pakalpojumu izdevīgumu,  tad viņš vienmēr uzraks 30 pretargumentus un apgalvos, ka IT ārpakalpojumi ir slikti. Ja uzņēmuma vadītājs gudri pieiet finanšu plānošanai, tad viņš ir DEAC potenciālais klients, pie kura dodas mūsu pārdošanas speciālisti un ar skaitļiem pierāda  pakalpojuma izdevīgumu.

– Mākoņskaitļošana kā process taču arī ir DEAC pakalpojuma klāstā! Kādas ir jūsu domas par šo procesu?
– Tas vairāk ir mārketinga triks. Būtībā mākoņskaitļošana ir centralizēta ārpakalpojumu resursu izmantošana. Vai tie ir virtuālie vai fiziskie serveri, vienkārši hostings vai e-pasts, varbūt tīmeklis... tam nav nozīmes, jo būtība jau nemainās. Pirmie lieldatori, ko uzbūvēja pirms 30 gadiem, patiesībā bija visīstākais mākonis.

 – Kā iespējams ārpakalpojumus pārdot ārzemniekiem? Ir kādas atšķirības?
– Protams, atšķiras taču cilvēku – DEAC klientu – mentalitāte. Mūsu klienti ir no visas pasaules, ja runājam par datu centru pakalpojumiem. Pēdējo pusotru gadu ļoti aktīvi strādājam Krievijas tirgū, un ir klienti vecajā Eiropā, kā arī daži uzņēmēji no ASV utt. Tādai mazai valstij kā Latvija ir savas priekšrocības – samērā mierīga politiskā situācija, nav stratēģisku, ideoloģisku pretinieku, tātad ir minimāli terorisma draudi. Krievijas klientiem tas ir īpaši svarīgi, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienībā, tādēļ  viņu vietējie puiši ar pistolēm tāpat vien nevar atskriet un paņemt serveru sistēmas. Krievijas biznesa vidē joprojām valda visai interesantas attiecības – viens biznesmenis ar otru cīnās, izmantojot fiziska spēka metodes.
– Šī iemesla dēļ  mūsu klienti Krievijā ir ļoti apmierināti gan ar mūsu atrašanās vietu, gan DEAC sniegto pakalpojumu kvalitāti. Patiesībā, izmantojot telekomunikāciju līnijas, ir pielnīgi vienalga, kurā pasaules malā atrodas klients. Šobrīd  no Maskavas ar DEAC strādā veikalu tīkls, kurā ir 400 veikalu, un visa datu informācija atrodas Rīgā. Arī mūsu DEPO. LV ir milzīgs tirdzniecības tīkls, kas visu informācijas sistēmu, preču uzskaiti glabā mūsu datu centros.

 – Vai ir svarīgi, kāds ir datu pārraides attālums jeb tas, cik tālu atrodas klients?
– Protams, ka kaut kādā mērā ir, jo ļoti garas transakcijas pāri Atlantijas okeānam no ASV vai Kanādas austrumiem nebūs īpaši operatīvas, taču Eiropas valstu attālumi un izmēri datu pārraidēm uz DEAC Latvijas  centriem ir pilnīgi pieņemami, operatīvi un finansiāli pamatoti. Ja dati pa optiskajām līnijām tiek pārraidīti daudzus tūkstošus kilometru, kaut kāda aizture laikā tomēr notiek.

 – Kā notiek  datu pārraide no Krievijas? Varbūt tur vēl ir tantes telefonistes pasta nodaļās, kas aicina uz tālsarunu kabīni un ar skaļu blīkšķi sasprauž vadus centrālē, lai saruna sāktos?
 – Nē, tā Krievijā gan sen vairs nav, turklāt biznesa vidē pasaules mērogā dominē  vien divas pilsētas – Maskava un Sanktpēterburga.  Jekaterinburga ir samērā maznozīmīga biznesa vide. Ne velti Krievijas biznesa vidē ir teiciens: ”Ja tu neesi Maskavā, tevis  vispār nav!” Uz Maskavas un Ļeņingradas apgabaliem sakaru līnijas ir  mūsdienīgas, tiesa, dārgas. Salīdzinot ar Latviju, Krievijā ir ļoti dārgi izmantot internetu, bet mēs maksājam santīmus.  Maskavā atsevišķos gadījumos līdz 100 Mbit/s mēnesī maksā 8000 ASV dolāru. Globāli vērtējot, IT bizness visur notiek vienādi – ir jāvelta laiks un nauda brenda jeb zīmola popularizēšanai. Krievijā to darām nemitīgi jau vairāk nekā 1,5 gadus. Zvanām uz katru uzņēmumu Maskavā, Sanktpēterburgā un stāstām par DEAC. Piedalāmies daudzās IT konferencēs un nozares izstādēs. Krievi zina, kas ir DEAC. Jebkurā valstī – kaut vai Beļģijā vai Holandē – būs tas pats. Ja aiziesim pirmo reizi pie klienta, viņi noklausīsies, un saruna ar to arī beigsies. Pirmajā reizē ar DEAC pārdošanas speciālistiem gatavi runāt par sadarbību tikai tie cilvēki, kuriem ir konkrēts tehniskais uzdevums un kuri par mums kaut ko jau ir dzirdējuši. Pārējie vienīgi vāc informāciju.

 – Baltijā esat lielākie šajā biznesā?
– Runājot par datu centriem, jā. Ir  Baltic Data Center Lietuvā. Pēc apgrozījuma un peļņas skaitļiem, viņi ir liekāki, taču mēs nodarbojamies tikai ar IT servisu, vienalga, vai tas ir datu serviss vai datoru apkalpošana. Lietuvieši un igauņi pamatā sadarbojas ar valsts sektoru un nodarbojas ar Box moving. Mēs pamatā iekārtas nepārdodam, tādēļ uzskatu, ka datu servisā mums ir vislielākā tirgus daļa.

  – Vai Latvijā DEAC ir konkurenti?
– Tas ir viens no grūtākajiem jautājumiem. No pirmās darbības dienas visiem apgalvojām, ka mēs būsim datu centra operators un nodarbosimies tikai ar datu centriem, attīstīsim savu infrastruktūru un pakalpojumus, hostingu utt. Lattelecom ir konverģējis no telekomunikāciju kompānijas, dara no visiem segmentiem, nedaudz darbojas privātajā, daudz valsts sektorā. Ir Telia, kas servisus izvieto datu centros, bet, cik zinām, pievienoto servisu  nepiedāvā vispār. Protams, pastāv arī visādi mazie spēlētāji tirgū, taču tik nopietni, kā to dara DEAC, IT ārpakalpojumus neviens nepiedāvā. Lieta tā, ka šis bizness nemitīgi prasa lielus finanšu resursus un pastāvīgu  personāla izglītošanu. DEAC strauji attīstās, gadā iepērkot jaunu aparatūru vidēji par Ls 400 000, turklāt tas pēc mūsu vajadzību saraksta nebūt nav daudz. Lai apmierinātu tirgu,  mēs gribētu investēt vēl  trīs reizes vairāk. Šobrīd pērkam desmitiem serveru, tos izvietojam un apkalpojam.

 – Cik kodolu ir jūsu serveros?
– Tagad izmantojam sešu kodolu procesorus, turklāt vienīgi Intel ražotos. Katrā serverī ir pa četriem procesoriem, tātad 24 kodolu tehnoloģija. Tā ir vienkārši monstroza skaitļojamā mašīna. Nesen biju Intel rūpnīcā, kur apgalvoja, ka tūdaļ  ražošanā nonāks astoņu kodolu procesori, kurus jau tagad uzstāda serveros.

  – IT nozares eksperti  apgalvo, ka līdz 2020. gadam  telefoni kļūs par datu nesējiem, kurus  izmantos gan mājās, gan darbā, vienkārši pieslēdzot dokstacijām. Ko jūs par to domājat?
 – Pieļauju šādu iespēju. Jau šobrīd DEAC visi izmantojam  planšetdatorus iPad un esam priecīgi kā pirmklasnieki 1. septembrī. Es savu pirmo iPad  dārgi nopirku jau nākamajā nedēļā pēc tā iznākšanas ASV. Ja vien nav nepieciešams izveidot  kādu prezentāciju Microsoft programmā PowerPoint, vairs nekādu vajadzību pēc klēpjdatora neredzu. Mūsu attīstības direktors, kas praktiski visu laiku tagad darbojas Krievijas tirgū, pat vairs neņem piezīmjdatoru līdzi, bet pasit iPad padusē un dodas pie klientiem Maskavā. Mums jau patīk viss jaunais tehnoloģijās, esam kārtīgi gadžetu vergi.

 – Kādēļ sadarbojaties tikai ar Intel? Vai AMD šķiet vājāks  kompanjons?
– Mēs sākām sadarboties ar Intel un vienkārši negribam neko mainīt. Starp citu, nav noslēpums, ka Intel ne tikai teorētiski, bet arī praktiski vēlas saglabāt  AMD kā konkurentu, jo baidās, ka tādā gadījumā, ja paliks vienīgais procesoru ražotājs, viņus  piemeklētu Microsoft liktenis, kam nesaudzīgi pārmet  visniecīgākās kļūdas un monopolu.

 – Vai ir svarīgi, kurā valsti DEAC darbojas?
– Esmu Latvijas patriots. Daudzus gadus Latvijā bija lētāka gan elektroenerģija, gan cilvēkresursi utt., bet, tā kā šobrīd notiek ar elektroenerģijas tarifiem (+30%) un nodokļu juridisko pamatojumu...! Ja mūsu valdība  šādi turpinās, mēs noteikti kaut ko jaunu celsim citā valsti. Esot vienādām izmaksām, mūsu  struktūras uzņēmumu vērtīgāk  izvietot valstī, kur ir sakārtota infrastruktūra, kur līnijās neraustās elektrība, kur tik bieži nemainās nodokļi. Šobrīd Latvijā elektrība vairs nav lēta. Cilvēkresursi kaut kādā mērā vēl ir lētāki, bet noteikti jau tuvākajā laikā algas augs. Par elektroenerģijas pārvadi maksājam summas kā Eiropā, bet pretī saņemam viduvēju pakalpojumu.

 – Esat domājuši, kurā valstī būvēt jaunos DEAC datu centrus?
– Droši vien tur, kur ir lielie infrastruktūras punkti – Londona, Frankfurte utt. –, jo svarīga ir gan infrastruktūra, gan elektroenerģijas pieejamība. Šeit, Latvijā, ja paprasīšu 10 MW līniju, man paradīs ar pirkstu pie deniņiem, bet vecajā Eiropā novērtēs kā perspektīvu klientu. Diemžēl Latvijas lielie vīri šobrīd galīgi nedomā, lai biznesa vide attīstītos.

 – Jūsu ceļš uz DEAC ir nejaušs?
 – Mācījos RTU, vēlāk strādāju par sistēmu administratoru jeb sisadminu RTU, pēc tam a/s Rīgas ūdens. Paziņas mani atveda uz šejieni un ieteica DEAC vadībai. Sākumā šeit biju sistēmu administrators, tad tehniskais direktors. Izaugu līdz DEAC valdes priekšsēdētājam. Manī nav karjerista gēna, taču ļoti patīk darbs, ko daru. Esmu darbaholiķis, un acīmredzot  valdes locekļi to ir pratuši novērtēt.

 – Vai DEAC ir liela kadru rotācija?
– Ne visai, taču, protams, cilvēki arī pie mums mainās. Galvenokārt pārdošanas un mārketinga departamentos, kas darbojas ar galalietotājiem. Neciešu idiotus un sliņķus.  Ir jācenšas izglītoties un paaugstināt savu kvlifikāciju. Negribu teikt, ka visiem obligāti jāstrādā līdz 22.00, taču šeit nav  pašvaldības uzņēmums vai ministrija, kur 17.30 var beigt darbu, atstājot pusrakstītu teikumu līdz nākamā rīta 8.00, un doties mājās. Ja ienāk pieprasījums no klienta par DEAC pakalpojumiem, ir taču jāsagatavo un operatīvi jāsniedz atbilde. Diemžēl mums ir daudz cilvēku, kas prasa neadekvātu samaksu, bet pieraduši strādāt ar pusspēku. To es nevaru ciest un šādus sliņķus atlaižu. Nu, nevar ne Vācijā, ne Amerikā iet pīpēt un darba laikā zvanīt saviem paziņām, kad vien ienāk pratā. Lai sasniegtu labu rezultātu, ir jāstrādā! Diemžēl darba kultūra Latvijā ir katastrofāla.

 – Vai DEAC domā par speciālistu ievešanu no ārzemēm?
– Šobrīd ne, jo izglītots darbinieks ārzemnieks noteikti nebūs lētāks kā Latvijā. Viena lieta, ja ķīnietim vai indietim liksit šūt džinsus, pavisam cita, ja būs nepieciešams programmētājs vai inženieris. Tās ir citas izmaksas.

 – Tad jau paliksit pie Latvijas cilvēkiem?
Pašlaik jā! Mēs apmācām un motivējam savus darbiniekus. Tāda prakse ir daudzos uzņēmumos, jo, par spīti krīzei, labus darbiniekus nav viegli sameklēt.

 – Kā atpūšaties no darba?
– Vasarā kaut kur paceļoju, savukārt ziemā aizraujos ar kalnu slēpošanu. Mana atpūta ir arī sekošana industrijas jaunumiem.

Apskatīt rakstu PDF formātā