... Jaunumi ... Informācija medijiem ...

Kapitāls: Datu centri augšupejā

Kapitāls: Datu centri augšupejā
30.03.2011 | Novērtējums

Datu centru biznesā Latvijā pēdējos gados notikusi stabila izaugsme. To apstiprina gan kompāniju finanšu rezultāti, gan arvien lielākais klientu skaits un datu centros sniegto pakalpojumu apjoms. Šī biznesa uzplaukums ir plašāka tendence, jo līdzīgi notiek arī citviet Baltijā. No Prime Investment pērnā gada novembra Baltijas informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu tirgus izpētes datiem secināms, ka lielākais lietuviešu datu centra uzņēmums Baltic Data Center, zināmā mērā analogs mūsu Lattelecom Technology, 2010. gada pirmajā pusgadā izvirzījies par ieņēmumu ziņā trešo lielāko IT pakalpojumu sniedzēju Baltijā.
 


Lietuviešu fiksēto telekomunikāciju uzņēmuma TEO pērnā gada pārskats liecina, ka kompānijas ieņēmumi no IT pakalpojumiem palielinājušies par 45%, bet lauvas tiesu šo ieņēmumu dod TEO meitas kompānija Baltic Data Center. Tas ieņēmumus palielinājis ar sekmīgu pakalpojumu eksportu, serveru virtualizācijas un datoradministrēšanas centralizācijas pakalpojumiem. Savukārt Baltnetos komunikacijos ar datu centra pakalpojumiem 2010. gada pirmajā pusgadā bijis lielākais – 43,8% – ieņēmumu pieaugums no visiem baltiešu IT pakalpojumu sniedzējiem.

Kaimiņi aktīvi iegulda arī jaunu datu centru būvniecībā.

Tā, Baltnetos komunikacijos, ieguldot projektā ap trim miljoniem eiro, drīzumā plāno atvērt jaunu 800 kvadrātmetru lielu datu centru. Aizvadītā gada jūnijā jaunu datu centru Viļņā atklāja arī Baltic Data Center.

Orientācija uz eks portu turpināsies Datu centru pakalpojumu sniedzēju DEAC krīzes laika ieņēmumu lejupslīde nemaz nav skārusi. 2010. gadā tā apgrozījums bija 1,62 miljoni latu, savukārt 2009. gadā – 1,45 milj bet 2008. gadā – 1,1 milj. latu. Pieaugums galvenokārt balstās uz eksportu Austrumu tirgū, DEAC rezultātus komentē uzņēmuma vadītājs Andris Gailītis. Uzņēmuma klātbūtne ir jūtama Krievijas IT nozares medijos, kur tas sevi pozicionē kā Eiropas IT pakalpojumu kompāniju. Lai arī datu centru biznesam Krievijā nav tie labākie laiki, fakts, ka DEAC šajā tirgū ir veicies, liecina, ka savu vietu uzņēmums tajā atradis. Klientiem no Austrumiem nozīmīga ir arī iespēja biznesam sensitīvus datus turēt ārpus Krievijas.

Atšķirībā no lielajām IT kompānijām (Baltic Data Center, Lattelecom Technology), kas pilnībā vai daļēji pieder zviedru lieluzņēmumam Telia Sonera, klientus mums tuvajā Skandināvijas tirgū DEAC atrast ir grūtāk.

Izmantojot pērnā gada iestrādnes, DEAC šogad cer dubultot apgrozījumu. Raksturojot galvenās tendences pakalpojumu jomā, A. Gailītis min arvien lielāko pieprasījumu pēc virtualizācijas un serveru nomas: „Virtualizācijā ieguldījuši lielus līdzekļus, strādājam ar modernāko Dell blade (asmensserveru) platformu ar 2xSix Core Xeon centrālo procesoru. Pērnā gada pēdējā ceturksnī esam izīrējuši ap simt serveru, kas Latvijas mērogiem ir gana daudz, tāpat esam izīrējuši veselu klāsteri EMC sinhrono datu glabātuvju ar 48 terabaitu lielu kopējo kapacitāti." Kāpina apgrozījumu uz vietējo kl ientu rēķina Lai nākotnē sekmīgi attīstītu datu centru biznesu, jāskatās ārpus Latvijas, atzīst interneta pakalpojumu sniedzēja Latnet datu centra vadītājs Mārtiņš Freivalds:
„Ar sistēmu izmitināšanu ir par maz, gribētu iet uz pilnu pakalpojuma cikla nodrošināšanu, kas ietver gan izstrādi, gan apkalpošanu, gan arī izmitināšanu. Lielākā pievienotā vērtība ir tieši pirmajam posmam – izstrādei." Latnet meitasuzņēmums SIA Latnet datu centrs kā atsevišķa struktūra darbojas kopš 2008. gada. Uzņēmuma apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu audzis par 40%, bet klientu skaits – par 25%. Faktu, ka apgrozījuma kāpums pērn bijis mazāks par klientu pieaugumu, M.Freivalds skaidro ar cenu samazinājumu un to, ka jaunie klienti izvēlas lētākus pakalpojumus.

Kompānijai ir klienti no Vācijas, Kipras, Gibraltāra un Krievijas – pārsvarā ar Latviju saistīti uzņēmumi, taču lielāko daļu veido vietējie mazie uzņēmumi. Virtuālais serveris esot pieprasītākais pakalpojums Latnet datu centrā, un, ja iepriekšējos gados klienti pārgāja no sava servera izvietošanas uz servera nomas pakalpojumu, tad pašlaik iezīmējies izteikts pieprasījuma pieaugums tieši pēc virtuāla servera tehnoloģijām. Pašlaik aptuveni puse no visiem Latnet datu centra serveriem ir virtualizēti.

Datu centrā agrāk ievietoto serveru īpašnieki gan īpaši migrāciju uz virtuālajiem serveriem nesteidzinot, acīmredzot gaidot, kad serveri novecos, bet jaunie pakalpojumi gandrīz visi ir uz virtuālajiem serveriem.

Sāk piedāvāt savu infrastruktūras nomas mākoni Viena no globālajām tendencēm, kas arī turpmākajos gados pozitīvi iespaidos datu centru biznesu, ir mākoņdatošana.

Lielākā Latvijas datu centru turētāja Lattelecom Technology izpilddirektors Rinalds Sproģis kā nozīmīgāko pērnā gada panākumu min infrastruktūras mākoņa nomas izveidošanu (infrastucture as a service) un izmantošanu daudzu Lattelecom Technology pakalpojumu nodrošināšanā.

Salīdzinājumā ar 2009. gadu pērn Lattelecom datu centru apgrozījums pieauga vairāk nekā par 14%, bet pakalpojumu eksporta daļa arī 2010. gadā saglabājās 10–12% līmenī. No jaunajiem pakalpojumiem kā arvien pieprasītākus var pieminēt arī darbavietu un lietojumprogrammu virtualizāciju. Uzņēmumam izdevies paplašināt to klientu loku, kas izmanto tiešsaistes rezerves datu kopēšanas risinājumu, un ir pieaudzis arī to skaits, kas izvēlas licenču nomas pakalpojumus.

„Nākamo 2–4 gadu laikā prognozēju strauju datu centru attīstību Latvijā. Saredzami divi būtiski attīstības virzieni – klasiskais hostings (izmitināšana) ar profesionālu serveru apkalpošanu un integrēti infrastruktūras un IT dienesta funkcijas pakalpojumi, kas tiek piedāvāti klientiem kā ārpakalpojums. Tieši otrajā sfērā Lattelecom Technology strauji attīsta savas kompetences ar mērķi palielināt un nostabilizēt savas tirgus daļas Latvijā, kā arī Baltijas reģionā," rezumē A. Sproģis.

Vals ts iestādes būvē savas datu centru pilis Viens no pamatprincipiem, uz kuriem pašlaik balstās Latvijas valsts IT saimniecībā notiekošās pārmaiņas, ir vienotā datu centra princips. Šī ideja, kuras īstenošana samazinātu valsts IT izmaksas, ir apsveicama, vērtē A.

Freivalds. Diemžēl datu centru pakalpojumu sniedzēji zaudē valsts iestādes kā ārpakalpojuma klientus.
Zinot Latvijā valdošos tikumus, rodas jautājums, vai ietaupījums, kas panākts, visu savācot kopā, tiešām būs reāls vai tā ir tikai iespēja sludināt jaunus konkursus, iepirkt jaunus serverus, remontēt telpas, tās aprīkot u.tml. tērēt valsts naudu?

Piemēram, janvārī VA Lauksaimniecības datu centrs izsludinājis konkursu par modulārās servera telpas izveidi ar paredzamo līgumcenu – 293 101 lati. Pērnā gada beigās bija Labklājības ministrijas konkurss par datu centra telpas aprīkojuma piegādi ar 152 000 latu. Saliekot kopā, iznāktu summa, par kuru varētu uzbūvēt tādu mega datu centru, kāds Latvijā vēl nav redzēts.

„Valsts sektorā vērojami pirmie vārgie mēģinājumi konsolidēt infrastruktūru, pagaidām gan tikai vienas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vidū. Taču citas pazīmes, kas liecinātu par plašāka mēroga konsolidācijas projektu uzsākšanos, nav vērojamas," situāciju raksturo R. Sproģis. Joprojām katra iestāde plāno un realizē savus infrastruktūras attīstības projektus un organizē iepirkumus atsevišķi. Viņaprāt, pozitīvākais ir tas, ka iestādes, kuras plāno konsolidāciju, reizē plāno arī virtualizāciju, taču visbiežāk šīs pozitīvās ieceres atduras pret realitāti – virtualizācijas risinājumiem ir nepieciešami modernāki serveri, kurus ne vienmēr var atļauties iegādāties. Tāpēc Lattelecom Technology valsts iestādēm piedāvā nomāt nepieciešamo infrastruktūru, kā arī veikt visus konsolidācijas darbus uzņēmuma infrastruktūrā.

Attīstībai nepieciešami apjomi Datu centru bizness Latvijā ir mazai valstij atbilstošs, pamatā ar ierobežotu skatījumu uz iekšējo tirgu. Lai apmierinātu vienkāršas vajadzības, piedāvājums ir pietiekams un tehniski noteikti labāks nekā mūsu uzņēmumu pašu izbūvētajos mikro datu centros, vērtē IT kompānijas Hortus Digital vadītājs Didzis Šimis.

D. Šimis ir gana gudrs datu centru klients, jo programmatūra un pakalpojumi, ko klientiem piedāvā Hortus Digital, atrodas datu centrā, kas ekonomisku un biznesa apsvērumu dēļ gan ir ārpus Latvijas. „Tehniskā nodrošinājuma un drošības ziņā mūsu datu centri ir pietiekami labi.

Mazais uzņēmums ar tipiskām vienkāršām vajadzībām noteikti atradīs, no kā izvēlēties. Tomēr pieejamās tehnikas sortiments nav īpaši plašs un mazo apjomu dēļ – arī salīdzinoši dārgs," norāda D. Šimis.

Datu centru bizness Latvijā kļuvis par modes lietu. „Pēdējos gados redzu pavīdam dažādus piedāvājumus, kuru finansiālo un tehnisko nodrošinājumu diemžēl nesaskatu.

Datu centri ir inženiertehniski un finansiāli ļoti ietilpīgs bizness, orientēts uz ļoti lieliem apjomiem, un pie dažu simtu kvadrātmetru lielas lietderīgās platības runas par nopietnu datu centru biznesu nevar būt. Bizness te noteikti ir un būs, tomēr par Eiropas vai pasaules mērogu pagaidām nav pamata runāt," saka Hortus Digital vadītājs.

 

Alvils Zauers
Kapitāls
>Raksts www.nozare.lv

Atpakaļ




Rating
Biznesa IT risinājumi DEAC Nozares līderis

Uzticams partneris klientiem no 40 valstīm, atzīts pakalpojumu sniedzējs Eiropā.

Biznesa IT risinājumi DEAC Pieredzējuši IT eksperti

Profesionāls un operatīvs IT atbalsts 24/7.

Biznesa IT risinājumi DEAC Datu drošība 24/7

Augstākā līmeņa datu aizsardzība pret visu veidu apdraudējumiem. 

Biznesa IT risinājumi DEAC Uzticami datu centri

Pasaules līmeņa drošības standarti un nevainojama pakalpojumu kvalitāte. 

deac-partners-logo
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), lai veiktu lietotāju atpazīšanu un uzkrātu datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Aizvērt