Neatkarīgā: Hakeri uzbrūk neaizsargātajiem

Kibernoziegumu atklāšana nesokas, policijai trūkst kadru, zināšanu un likuma atbalsta

Policijas nevarība un iedzīvotāju neizglītotība ir apstākļi, kas veicina noziegumu izplatību internetā. Gadījums, kad hakeri ielauzās Valsts prezidentes vīra Imanta Freiberga datorā, liecina, ka no kibernoziedzniekiem nav pasargāts neviens.

Informācijas tehnoloģiju kompānijas DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis intervijā Neatkarīgajai norāda, ka datorlietotājiem Latvijā vēl daudz jāmācās: "Lielākā daļa Latvijas privāto datoru lietotāju ir naivi un neizglītoti. Piemēram, kādam lietotājam pienāk e-pasts, kurā it kā interneta banka aicina ievadīt savas paroles. Lietotājs arī naivi uzticas vēstulei, nezināmiem cilvēkiem nosūta savas paroles un pēc tam brīnās, kāpēc no bankas konta noņemta nauda."

Huligāni izmanto kļūdas programmās

A. Gailītis cilvēkus, kas internetā pastrādā noziegumus, iedala divās kategorijās – hakeri un huligāni: "Hakeris ir ļoti profesionāls speciālists, ja Freiberga kunga datoru būtu uzlauzis hakeris, policija nebūtu viņu atradusi, jo šis darbonis labi nomaskētu savas pēdas. Es nezinu, vai Latvijā vispār ir kāds īsts hakeris, bet huligānu noteikti ir daudz. Viņiem nevajag lielas zināšanas, jo internets ir pilns ar padomiem, kā uzlauzt datorus. Tāpat visplašāk izmantotajā operētājsistēmā Windows ir ļoti daudz caurumu, kas atļauj huligāniem caur internetu piekļūt jūsu datoram."

Kā piemēru minot ielaušanos I. Freiberga datorā, DEAC valdes priekšsēdētājs raksturoja veidu, kā huligāni un hakeri var ielauzties kādā datorā ar interneta pieslēgumu. "Ja šim datoram nav ne ugunssienas, ne labas antivīrusu programmas, kurai ir jaunākie papildinājumi, tajā ielauzties ir ļoti viegli. Tad hakeris nokopē informāciju, kas viņam varētu noderēt, vai arī uzlauztajā datorā slepus instalē nelielu programmu, kas pieraksta visu, ko jūs ievadāt datorā, piemēram, interneta bankas un e-pasta paroles."

Tomēr informācijas tehnoloģiju speciālists uzsver, ka nevajadzētu vispār nelietot internetu. "Ja esat nopircis datoru, tūlīt instalējiet drošības programmas. Nevajadzētu taupīt un par lētu naudu iegādāties nelicencētu antivīrusu programmu. Tā vienā brīdī var apstāties, un vīrusi netraucēti piesārņos jūsu datoru," raizējoties par vienkāršajiem datorlietotājiem, uzsvēra A. Gailītis.

Policijā astoņas lietas

Kopš 2001. gada Ekonomikas policijā atsevišķa nodaļa nodarbojas ar datornoziegumu apkarošanu. Lai gan nodaļā ir paredzētas septiņas štata vietas, tajā strādā tikai četri likumsargi, Neatkarīgo informēja Valsts policijas preses sekretāre Sintija Kājiņa. 2004. gadā datornoziegumu nodaļa ierosinājusi astoņas krimināllietas, no kurām septiņas nosūtītas uz prokuratūru. Viena no tām bijusi par vīrusa izplatīšanu, pārējās par patvaļīgu iekļūšanu datorsistēmā.

Cilvēkus, kuri Latvijā izdara datornoziegumus, policija raksturo kā 14 līdz 25 gadus vecus vīriešus ar vidējo vai augstāko izglītību. Viņi pārsvarā ir nesodīti, pēc uzskatiem brīvdomātāji. Ekonomikas policija nevarēja nosaukt aptuvenu skaitu, cik Latvijā ir hakeru, kuri varētu nodarboties ar nelikumīgu ielaušanos datorsistēmās.

Policija atzīst, ka datornoziegumu apkarošanā traucē darbinieku trūkums. A. Gailītis nelielajā krimināllietu skaitā vaino nepilnīgo likumu bāzi: "Arī plaši izskanējušajā prezidentes vīra lietā apsūdzētos vaino krāpšanā, nevis patvaļīgā piekļūšanā datorsistēmai un nelikumīgā datu iegūšanā. Mūsu policistiem nav ne zināšanu, ne resursu, ne likumiskā atbalsta, tāpēc nav brīnums, ka kibernoziegumu atklāšana nesokas."

Freiberga datora hakeri nav atrasti

Lietā par ielaušanos I. Freiberga datorā likumsargi joprojām vāc pierādījumus. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras prokurors Ando Skalbe Neatkarīgajai pastāstīja, ka piecām personām ir uzrādītas apsūdzības par krāpšanu, bet nav atrasti cilvēki, kuri veica galveno nozieguma daļu – ielaušanos datorā.

"Lietu vēl nevar uzskatīt par pilnībā atklātu, jo mēs vēl nezinām nozieguma smadzenes. Ja izdosies atrast personas, kas uzlauza Freiberga kunga datoru, lietai pievienosim arī pantu par nelikumīgu iekļūšanu datorsistēmā. Paredzu, ka krimināllietu tiesai mēs varētu nodot jūlijā," sacīja prokurors, piebilstot, ka izkrāptos 2000 latu I. Freibergs atguvis tūlīt pēc izkrāpēju aizturēšanas.

***

Fakti

Hakeru uzbrukumi palielinās

Hakeru uzbrukumu skaits internetā ir ievērojami palielinājies, un aizvien biežāk to mērķis ir iegūt naudu, liecina datordrošības kompānijas Symantec izplatītais ziņojums. Pagājušā gada otrajā pusē uzbrukumu skaits pieaudzis par 28%, salīdzinot ar pirmo pusgadu. Turklāt uzbrukumi kļuvuši aizvien ļaunprātīgāki, jo to mērķis ir ne tikai izraisīt neērtības upuriem un radīt slavu autoriem, bet arī iegūt personīgu informāciju un aktivizēt spiegošanas programmas. 2004. gada otrajā pusē uzņēmumu datorsistēmas tika pakļautas vidēji 13,6 uzbrukumiem dienā, salīdzinot ar 10,6 uzbrukumiem gada pirmajā pusē.

Avots: LETA
 

Viesturs RADOVICS
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

01.04.2005