... Jaunumi ... Informācija medijiem ...

Soli tuvāk jaunam datu centram

Soli tuvāk jaunam datu centram
Dienas Bizness | 02.09.2019

Dienas Bizness / Anda Asere

DEAC jaunais datu centrs šobrīd ir attīstības stadijā, un paredzēts, ka 2021. gadā tas varētu sākt darbu, ja tuvākajā laikā tiks atrasti «enkurklienti». «Savā ziņā datu centru pamata bizness ir elektrības pārvēršana naudā. Tagad esam tikuši pie četru megavatu elektrības pieslēguma un esam sākuši jaunā datu centra projektēšanu,» stāsta Andris Gailītis, DEAC (SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs) valdes priekšsēdētājs.


Jaunais datu centrs atradīsies DEAC kompleksa telpās Čuibes ielā, bet tam būs atsevišķi izdalīta infrastruktūra un komunikācijas. Tā jauda būs divreiz lielāka. Ietilpība ir paredzēta 400 statņiem, un līdz ar jaunā datu centra pabeigšanu kopējais statņu skaits pieaugs līdz 730.

Jau vēstīts, ka ieguldījumi jaunajā datu centrā sasniegs desmit miljonus eiro. Bija paredzēts datu centru pabeigt jau pērn, bet A. Gailītis skaidroja, ka process notiek lēni un nav vajadzības neko sasteigt, jo tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, rodas dažādas jaunas dzesēšanas iespējas, kas veido lielu daļu no kopējām izmaksām, tāpēc jādomā, kā procesu padarīt efektīvāku. «Datu centru bizness ir finanšu ietilpīgs – nevaram neko darīt, ja no jauna neieguldām. Citām nozarēm to nesaprast, bet mums apgrozījums ir tiešā veidā saistīts ar to, cik daudz mēs ieguldām, » viņš uzsver.


Meklē enkurklientus  


Atšķirībā no citiem, šo datu centru DEAC attīsta kopā ar partneriem un ir paziņojis par gatavību sadarboties ar potenciālajiem investoriem – nākotnes klientiem. «Meklējam sava veida enkurklientus, kuri no 400 skapjiem paņemtu 50, 100 vai 200 – vērā ņemamu apjomu.

Liels klients nav nodalāms no investora – ja kāds ir gatavs ņemt 100 skapjus, tas automātiski runā ar saviem naudas nodrošinātājiem, kas to finansēs. Šādā ziņā klients reizē var būt arī investors, ja kāds pie mums grib izvietot 100 skapjus un katram no tiem ir zināma instalācijas un mēneša maksa, kas ir sava veida investīcija. To var saukt dažādi, bet nauda ir un paliek nauda,» klāsta A. Gailītis.
Šāda situācija ir tipiska daudzos tirgos.

Kā piemēru viņš min Londonu – kad kompānija uzprojektē datu centru, bieži vēl pirms būvniecības sākšanās ir noslēgti līgumi par 80% aizpildījumu. Līdzībās runājot, tas ir tāpat kā būvēt saldējuma fabriku un jau no paša sākuma zināt, ka 80% iekārtu būs noslogotas, jo kāds grib pirkt šo saldējumu. «Tad ir pavisam cita finanšu stabilitāte, ilgtermiņa attiecības un viss pārējais. Tas arī parāda klienta nopietnības pakāpi – ja kāds ir gatavs maksāt par to, kā vēl nav, slēgt līgumu par garantētu apjomu, tas liecina par biznesa stabilitāti un domāšanas veidu, » spriež DEAC vadītājs.


Dienas Bizness, Andris Gailītis


Lielie rada vilkmi  


Vaicāts, vai jaunā datu centra klienti būs ārzemju kompānijas, A. Gailītis paredz, ka tas ir ticamākais scenārijs. «Protams, strādājam ar klientiem Latvijā, bet te nav tādu, kam vajag 200 skapjus. Tad mums jāizkonkurē visi citi datu centri, bet tas nav iespējams un nav arī vajadzīgs. Nauda, ko DEAC iztērētu, lai iegūtu šos visus klientus, ir neadekvāta, salīdzinot ar ieņēmumiem,» spriež A. Gailītis.

Lai piesaistītu klientus ārzemēs, vajadzīgi pamatīgi sagatavošanās darbi. Pašu spēkiem vien piesaistīt daudz jaunu klientu nav viegli, tāpēc DEAC sadarbojas ar dažādiem partneriem. «Dzīvojam tādā specifiskā vietā, kur tehnoloģiju ziņā esam tikpat forši kā pārējie, bet esam no tik mazas valsts un reģiona, ka ir grūti kādu pārliecināt uz šejieni pārnest savus datus,» saka A. Gailītis. Taču viņš ir pārliecināts, ka tad, ja datu centram būtu kāds liels klients ar starptautiski labi zināmu zīmolu, visticamāk, pēc kāda laika tam sekotu arī citi nozīmīgi spēlētāji. «Svarīgi, lai uz šejieni nāk lieli spēlētāji, jo tad ar laiku pievienosies arī citi. Gribētos, lai tas notiek lielākos apjomos un ātrāk,» saka A. Gailītis. Vienlaikus viņš atzīst – lai piedāvātu pakalpojumus lielajiem spēlētājiem, jābūt atbilstošam piedāvājumam.


Trūkst izpratnes


A. Gailītis uzskata, ka uzņēmēji joprojām nevelta pietiekami lielu uzmanību un līdzekļus informācijas tehnoloģijām (IT), vēl mazāk – gala lietotāju, t.i., darbinieku izglītošanai. «Galalietotāji ir jāizglīto. Puse problēmu ir tāpēc, ka cilvēki neiedziļinās tajā, ko dara. Joprojām daudzviet pie monitoriem ir pielipinātas lapiņas ar parolēm.

Ir pagājuši 20 gadi, bet nekas šajā ziņā nemainās. Vienīgais veids ir skarba pieeja kā pie mums – sistēma noteiktos datumos prasa mainīt paroles, neļauj izmantot vecās, jābūt atbilstošai sarežģītības pakāpei. Vai nu esi sistēmas sastāvdaļa, vai arī neparaksti darba līgumu,» tā A. Gailītis. Viņa skatījumā, pakalpojumiem jābūt nodrošinātiem ar tehniskajiem drošības līdzekļiem tā, lai gala lietotājam par to nav jādomā – par to atbild pakalpojuma nodrošinātājs. «Ikdienas lietotājam par to nav jādomā, citādi tas ir pārāk sarežģīti, un, tikko tas ir pārāk sarežģīti, cilvēks to nevēlas lietot. Ne velti lielākās datu noplūdes ir no iekšpuses, nevis uzbrukumi no ārpuses,» saka A. Gailītis.
Uzņēmējiem pamazām sāk parādīties izpratne, ka IT var būt biznesā noderīgas.

Liela daļa joprojām domājot, ka tās ir tikai vēl viena izmaksu pozīcija, un neizprotot, ka biznesa inteliģences sistēmas var palīdzēt, piemēram, septiņu grāmatvežu vietā algot tikai divus. «Joprojām ir lieli uzņēmumi, kas savā neizpratnē par IT atsakās lietot programmatūru un maksāt savas jomas speciālistiem. Tā vietā viņi ir gatavi katru nakti pārstartēt serverus ar risku, ka viss var pazust. Varbūt tā ir arī mūsu vaina, ka neesam mācējuši paskaidrot ieguvumus un nav izdevies uzņēmumu īpašniekiem izskaidrot, ka, ieguldot tūkstoš eiro, var iegūt piecus tūkstošus. Varbūt daļa ir sabaidīti ar cenām, jo vēsturiski biznesa inteliģences risinājumi tiešām ir bijuši dārgi,» saka A. Gailītis.


Aug par 10%


Pēdējos gados DEAC apjomi aug par aptuveni 10%. Šis gads DEAC iesācies labi, un arī šogad iecerēts sasniegt 10% izaugsmi. DEAC ir arī virtuālie datu centri, un uzņēmuma nomātā aparatūra ir izvietota Maskavā, Frankfurtē un Amsterdamā. No centra Londonā kompānija atteicās. «Lielākais apjoms tomēr ir Latvijā, no kurienes strādājam. Protams, šur tur ir pieprasījums pēc otra centra, bet pamatā strādājam no šejienes, un tas visus apmierina. Te mēs varam visu nodrošināt pēc pilnas programmas, turklāt mums pirmajiem šajā reģionā ir biznesa nepārtrauktības sertifikāts,» saka A. Gailītis. DEAC eksports veido aptuveni 70%.

«Apzināmies, kas notiek pasaulē, redzam reģionu, kur strādājam, un katrai valstij ir savs maksimāli iespējamais apjoms. Var rēķināt cilvēkos, naudā vai elektrībā, bet dzīvojam salīdzinoši mazā ekosistēmā – tāpēc eksports ir nozīmīgs,» saka A. Gailītis. Lielākā daļa klientu ir Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, un tie pārstāv dažādas nozares – būvniecību, zāļu ražošanu, restorānu biznesu, vairumtirdzniecību utt. Pārsvarā tie ir vidējie uzņēmumi, par ko gan A. Gailītis teic, ka Latvijas mērogā tos saprot ar lielajiem uzņēmumiem – vidēju uzņēmumu apgrozījums ir no 11 līdz 27.5 miljoniem eiro. Sarežģītākais segments ir jaunie klienti.

«Visvieglāk ir strādāt ar esošajiem, tur viss ir skaidrs. Pēdējā laikā klienti stipri vairāk kaulējas – vienalga, vai tie ir no Krievijas, Ukrainas vai Latvijas,» viņš teic.


Lai nauda paliek tepat


Pēdējos gados saasinās konkurence, ko veido lielo spēlētāju aktivitāte. A. Gailītis stāsta, ka daļu klientu atņem Google, Amazon un Microsoft Azure. «No tā, ka mūsu uzņēmumi maksā Google vai Amazon, valstī naudas vairāk nenāk. Protams, es to saku arī tāpēc, ka man jāaizstāv savs bizness, bet tas ļauj mums maksāt algas un nodokļus šeit. Man ir tuvs skandināvu lokālpatriotisms – labāk maksāt savējiem kaimiņiem, nekā svešiniekiem. Vēl nevar aizmirst par politisko ietekmi. Visi lielie datu centri pieder amerikāņiem. Ja gadītos netīšām Frankfurtē izslēgt datu centru uz divām stundām, viņiem tas neko nenozīmētu, bet pusei Eiropas būtu miljardos mērāmi zaudējumi. Un tas, ka lielo spēlētāju pakalpojumi ir lētāki, ir mīts. Lētāki varbūt ir tikai pamatpakalpojumi. Līdzko paņem pilnu un izmanto lielas resursu jaudas, tā uzreiz ir tāds rēķins, ka acis ieplešas, » viņš apgalvo.

DEAC klientu lokā ir arī tādi uzņēmumi, kas pārbēg no lielajiem spēlētājiem, tāpat ir tādi, kas atsakās no vietējās kompānijas pakalpojumiem. «Ik pa laikam ir kāds formāls iepirkums, kur vinnē kāds no lielajiem, un tad ir ņemšanās ar migrāciju, bet beigās pārsteigums par lieliem rēķiniem. Taču neviens negrib atzīt savas kļūdas un negrib vēlreiz migrēt. Katra zaudētā klienta naudiņa aiziet uz ASV kontiem, un tiek barotas globālās korporācijas, » uzsver A. Gailītis.


Sprādziena gaidās

Pēdējā laikā starp aktualitātēm arvien biežāk min mašīnmācīšanos, mākslīgo intelektu un algoritmu trenēšanu. Vaicāts, vai uz tā rēķina var just nepieciešamību pēc lielāka datu apjoma, A. Gailītis norāda, ka to vēl nevar pamanīt. «Tas viss šobrīd ir aktuāli, datu apjoms pagaidām nepieaug, bet šis burbulis drīz varētu sprāgt.

Mākslīgā intelekta temats ir ļoti aktuāls, piemēram, medicīnā. Ja spēj izveidot algoritmu, kas analizē kādus rezultātus uz citu rezultātu bāzes, tas automātiski samazina mehānisku darbu, un ārstu vajag tikai, lai verificētu datus. Ar laiku tā būs, bet medicīnā nekas nenotiek sprādzienveidīgi, viss simtreiz jāapstiprina, jāpārliecinās utt. Tāpat šādos pētījumos jāiegulda daudz naudas,» saka A. Gailītis.


Dienas Bizness
Anda Asere
2019. gada 19. augusts
https://www.db.lv/zinas/soli-tuvak-jaunam-datu-centram-490049




Atpakaļ



Biznesa IT risinājumi DEAC
Nozares līderis

Uzticams partneris 2500 klientiem no 40 valstīm, atzīts pakalpojumu sniedzējs Eiropā.

Biznesa IT risinājumi DEAC
Pieredzējuši IT eksperti

Profesionāls un operatīvs IT atbalsts 24/7.

Biznesa IT risinājumi DEAC
Datu drošība 24/7

Augstākā līmeņa datu aizsardzība pret visu veidu apdraudējumiem. 

Biznesa IT risinājumi DEAC
Uzticami datu centri

Pasaules līmeņa drošības standarti un nevainojama pakalpojumu kvalitāte. 

deac-partners-logo

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), lai veiktu lietotāju atpazīšanu un uzkrātu datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Aizvērt