SPAM vēstules turpina būtiski ietekmēt lietotāju naudas makus

DEAC jaunākās antispam sistēmas dati liecina, ka 2008. gada beigās SPAM sūtījumi sastāda gandrīz 94% no visas e-pasta vēstuļu plūsmas. SPAM vēstules rada zaudējumus interneta lietotājiem Latvijas mērogā vien miljoniem latu apmērā, un ikviens, kurš izmanto elektronisko pastu, maksā par katru saņemto e-pasta vēstuli.

 
Latvijā un pasaulē vēl joprojām pieaug SPAM vēstuļu apjoms, un tas ir dramatiski augsts. IT uzņēmuma DEAC apkopotā statistika liecina, ka 2003. gadā gandrīz 50% no visām nosūtītajām e-pasta vēstulēm bijis surogātpasts, 2006. gada jūnijā tas pieauga līdz 90,2%, 2007. gada sākumā mēstuļu skaits sasniedza 91% atzīmi un šodien pēc DEAC pirms mēneša ieviestās jaunākās antispam sistēmas datiem tas jau ir 93,3%. Nosūtīto SPAM vēstuļu īpatsvars svārstās ik pa mēnešiem, un ir tendences, ka tas turpinās palielināties.

IT uzņēmuma DEAC veiktais spam (surogātpasta) vēstuļu pētījums liecina, ka gada laikā spam apjoms ir audzis par 2,3%. Pētījuma rezultātā DEAC speciālisti ir nonākuši pie slēdziena, ka kārtējo reizi kāpis arī surogātpasta inteliģences līmenis, tas ir kļuvis grūtāk filtrējams un arvien biežāk ir gadījumi, kad tas sasniedz gala adresātu. Pēc IT uzņēmuma DEAC datiem SPAM vēstuļu apjoms 93,3% viedojās no greylisted e-pastiem  (76.0%), spam e-pastiem (14.4%), SPF atteikumiem (2.8%) un vīrusu e-pastiem (0.1%).

SPAM vēstules bieži vien ir ne vien kaitinošas, bet tās arī rada zaudējumus interneta lietotājiem tikai Latvijas mērogā vien miljoniem latu apmērā, un ikviens, kurš izmanto elektronisko pastu, maksā par katru saņemto e-pasta vēstuli. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no naudas summas, ko cilvēki tērē interneta sistēmas uzturēšanai, tiek maksāta tieši par SPAM sūtījumiem. SPAM vēstules rada milzīgus finanšu līdzekļu zaudējumus arī uzņēmumiem, kas mērāmi miljoniem, savukārt mēstuļu izsūtīšana pašam to sūtītājam nemaksā praktiski neko.

 
„SPAM sūtītāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas un izmanto arvien jaunus veidus, kā apiet SPAM filtrus, izstrādājot jaunas, daudz gudrākas SPAM sūtīšanas tehnoloģijas. Šīs sistēmas imitē saņēmējam labvēlīgu elektronisko vēstuli un sūtījuma teksts automātiski tiek ģenerēts kā unikāls, piemēram, teksts tiek pasniegts foto veidā, tie iefiltrējas parasta lietotāja e-pastā un izsūta surogātpastu visiem adresātiem no adrešu grāmatiņas,” skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

„Lai ierobežotu saņemto SPAM vēstuļu apjomu, var mēģināt nomainīt pastkasti, izvēlēties citu serveri vai vērsties pie sava interneta pakalpojumu sniedzēja, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Iespējams, ka pilnībā apturēt surogātvēstuļu saņemšanu nebūs iespējams, tomēr, neatbildot uz šiem sūtījumiem, bet ziņojot par tiem attiecīgās iestādēs, kā arī nodrošinot datortehniku ar modernākajām un jaudīgākajām Anti-SPAM apkarošanas sistēmām, samazināsies to intensitāte,” turpina A. Gailītis.

SPAM ir pasaulē plaši izplatīts nevēlams un nelikumīgs reklāmas veids, kad bez saņēmēja atļaujas tiek sūtīta elektroniskā vēstule, kas satur reklāmu. Galvenā problēma, ko rada SPAM, ir neērtības elektroniskā pasta lietotājiem, jo nevēlamās vēstules ir jāizdzēš, nereti starp tām tiek izdzēstas arī vērtīgās, turklāt SPAM nevajadzīgi noslogo interneta datu pārraidi.

DEAC saviem klientiem piedāvā ļoti plašu IT ārpakalpojumu klāstu, kurā ietilpst datu centra pakalpojumi, datortehnikas un IT apkalpošana, WEB lapu un sistēmu izstrāde, hostinga pakalpojumi un konsultācijas. DEAC Datu Centrā ir izvietota Latvijas Banka, Rietumu Banka, Danske Banka, inbox.lv, one.lv, delfi.lv, Dienas Bizness, DEPO, Nelss, Tele2, Digital Times, Seesam Latvija, TV3 Latvija, Radio SWH, Star FM, The Baltic Times, Diena un citu lielu projektu un kompāniju tehnika.

Oļegs Naskidajevs, DEAC pārdošanas un mārketinga departamenta vadītājs,
tel.: 6707 2100, [email protected], www.deac.eu