Speciālisti aicina attīstīt elektronisko sakarus lauku reģionos

Rīga, 19.febr., LETA. Lielākās problēmas elektronisko sakaru attīstības jomā ir reģionos, kur lielie sakaru operatori un interneta pakalpojumu sniedzēji nevēlas ieguldīt līdzekļus tīklu izbūvē.

To aģentūrai LETA atzina informācijas tehnoloģiju kompānijas "DEAC" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis, skaidrojot, ka ieguldījumi reģionos neatmaksājas zemā iedzīvotāju blīvuma dēļ.

Kā sacīja Gailītis, patlaban vērojamā komunikāciju nozares straujā attīstība ir pašsaprotama. Tomēr valdības izteiktās prognozes šajā jomā ir vērtējamas kā ļoti optimistiskas.

Kā ziņots, valdībā tiek skatīta elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2004.-2008.gadam īstenošanas programma. Tā paredz līdz 2008.gadam nodrošināt, lai no 100 iedzīvotājiem 75 būtu interneta lietotāji. Pagājušā gada janvārī no 100 iedzīvotājiem gandrīz 30 lietoja internetu.

Divkārt plānots palielināt arī publisko fiksēto elektronisko sakaru tīklu līniju blīvumu, sasniedzot 65 līnijas 100 iedzīvotājiem. Pērnā gada janvārī Latvijā 100 iedzīvotājiem bija 28,34 fiksēto telefonsakaru līnijas.

"Visi būs priecīgi, ja valdība radīs līdzekļus, lai padarītu interneta pakalpojumus lētākus un pieejamākus, jo interneta lietotāju skaits ir tieši atkarīgs no cilvēku maksātspējas," sacīja Gailītis. Šim segmentam ir nepieciešama valsts palīdzība, atzīmēja "DEAC" prezidents.

Gailītis akcentēja regulatora nozīmi un pauda viedokli, ka situācija starpsavienojumu jomā kavē nozares attīstību. Viņš ir pārliecināts, ka nepieciešama stingrāka regulatora nostāja šajā jautājumā.

Kā ziņots, dominējošais fiksēto telekomunikāciju operators SIA "Lattelekom" tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu par starpsavienojumu tarifu samazināšanu. To uzņēmums gan veiks, taču ne tādā apmērā, kā vēlējās vienotais regulators.

Lielu potenciālu Gailītis saskata kompānijās, kas sniedz kabeļtelevīzijas un ciparu televīzijas pakalpojumus, jo nākotnē šos kabeļus varētu izmantot arī citu pakalpojumu sniegšanai. Kā piemēru viņš minēja iespēju izmantot kabeļus balss sakaru pārvaldei. Esot gan nepieciešams uzlabot šo pakalpojumu kvalitāti.

Kā sacīja Gailītis, solītais valsts atbalsts investīciju projektiem ir iepriecinošs, bet patlaban Eiropas fondiem ir "zvērīgas" prasības. Pretendentiem, kuri spēj šīs prasības izpildīt, investīcijas nemaz nav nepieciešamas.

"Lattelekom" korporatīvo attiecību vadītāja, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas valdes locekle Inese Lenša uzskata, ka valstij ir jādomā par sakaru pieejamības stratēģijas optimālāko risinājumu.

"Ir svarīgi saprast, kā plānots attīstīt platjoslas interneta tīklu. To var attīstīt, izmantojot esošos resursus, vai arī izbūvēt no jauna," sacīja Lenša.

Neviens nav ieinteresēts nodrošināt sakaru pakalpojumus reti apdzīvotos lauku rajonos, tādēļ šeit būtu nepieciešams valsts atbalsts, lai nodrošinātu universālo pakalpojumu, norādīja Lenša.

Plānotais fiksēto sakaru īpatsvars - 65 līnijas uz 100 iedzīvotājiem - izraisa smaidu, atzina Lenša. Viņa paskaidroja, ka patlaban valda augošas konkurences apstākļi un mobilo sakaru operatori jau konkurē ar fiksēto sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

"Ir jādefinē, kāds ir valsts nostādījums attiecībā uz platjoslas tīklu, - vai mobilais tīkls spēj nodrošināt ātrgaitas datu pārraidi," sacīja Lenša.

Viņa uzsvēra: ja mobilie operatori "noēd" pārējos operatorus, tad "šie pārējie operatori" nav ieinteresēti attīstīt fiksēto sakaru tīklu.
 

Lauris Kļaviņš
LETA

19.02.2005