Speciālisti: Datoruzbrukumu skaita pieauguma tendence saglabāsies

Rīga, 27.marts, LETA. Hakeru uzbrukumu skaita un datorvīrusu izplatības apjoms šogad varētu strauji pieaugt, prognozē aģentūras LETA aptaujātie IT drošības speciālisti.

LETA jau ziņoja, ka, pēc datordrošības kompānijas "Symantec" datiem, pagājušā gada otrajā pusgadā hakeru uzbrukumu skaits pieaudzis par 28%, salīdzinot ar pirmo pusgadu.

Turklāt uzbrukumi ir kļuvuši aizvien ļaunprātīgāki, jo to mērķis ir ne tikai izraisīt neērtības upuriem un radīt slavu autoriem, bet arī iegūt personisku informāciju un aktivizēt spiegošanas programmas.

Kā atzīmēja "KC Dati grupas" IT drošības speciālists Raimonds Martinovs, ir mainījusies hakeru ideoloģija. "Ja iepriekš datoruzbrukumi bija sports, tad tagad tas ir kļuvis par biznesu," sacīja Martinovs.

Martinovs norādīja, ka turpina pieaugt mobilo ierīču un arī "Mozilla" interneta parlūka lietotāju skaits, līdz ar to biežāki kļūst gadījumi, kad hakeri saviem uzbrukumiem izvēlas šos mērķus.

Speciālists uzsvēra, ka vīrusi ir to autoru peļņas avots. Vīrusu radītāji cenšas "zombēt" pēc iespējas vairāk datoru, bet vienā datorā nevar vienlaikus noritēt 100 procesi, lietotājam nemanot.

Ārzemju kompānijās vērojama tendence izmantot vienlaikus divas antivīrusu programmas, norādīja Martinovs. Tomēr Latvijā šāda prakse vēl nav novērota.

Martinovs uzskata, ka galvenā problēma nav tehnoloģijas, bet cilvēku attieksme. Kā piemēru viņš minēja nesen internetā cirkulējušos e-pasta sūtījumus, kurus it kā sūtījusi "Hansabankas" drošības nodaļa, ar lūgumu nosūtīt kredītkaršu datus.

"Cilvēki Latvijā pagaidām maz izmanto interneta veikalus un interneta bankas, bet nākotnē datu izkrāpšanas mēģinājumu skaits varētu pieaugt," prognozēja Martinovs.

Arī kompānijas "Panda Software Latvia" tehniskais menedžeris Rigards Grebuns prognozēja, ka datoruzbrukumu skaits šogad palielināsies.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir maz īstu hakeru, un biežāk sastopami interneta "huligāni", kas veic "deface" uzbrukumus - izmantojot drošības caurumus, aizvieto interneta lapas saturu ar specifisku politisku vai sociālu ziņojumu vai arī izdzēš lapas saturu.

Maz ticams, ka šogad varētu notikt nopietni uzbrukumi finanšu sektoram, uzskata Grebuns.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji internets tika veidots ASV aizsardzības vajadzībām, bet, kļūstot plaši pieejamam, kā arī kļūstot par finanšu darījumu līdzekli, tajā iesaistījās arī noziedznieki.

Pēdējā laika vīrusu tendence ir "Trojas zirgi", kas slēpjas datorā un izsūta datus, cenšas iegūt kredītkaršu kodus un interneta banku paroles, kā arī seko lietotāja gaitām internetā, lai vēlāk uz šo datu pamata ģenerētu tematiskos surogātpasta reklāmas sūtījumus, sacīja Grebuns.

Viņš uzsvēra, ka datorvīrusu izplatību sekmē lietotāji, kuri neizmanto atjaunināšanas iespējas un antivīrusu programmas.

Pēc Grebuna domām, pēdējā laikā valsts sektorā vērojama aktivizēšanās, jo "Business Software Alliance" Latvijas nodaļa ir aktivizējusi valsts iestāžu programmatūras legalizācijas jautājumu. Viņš uzskata, ka, legalizējot programmatūru valsts iestādēs, uzlabosies arī drošības situācija, jo biežāk tiks izmantoti antivīrusi un programmu atjauninājumi.

"Ir skaidrs, ka palielināsies uzbrukumu skaits," sacīja IT kompānijas "Ermitāžas risinājumi" biznesa attīstības vadītājs Pēteris Matisons. Viņš pieļāva, ka sabiedrībā izplatās arī daudz spekulatīvu paziņojumu par vīrusu izplatības apjomiem. "Antivīrusu industrija grib pievērst uzmanību," sacīja Matisons.

Pēc viņa domām, Latvijas antivīrusu programmatūras tirgus vēl nav piesātināts un pasaulē vīrusu izplatība ir daudz plašāka.

"Vīrusu izplatības pieaugums ir likumsakarīgs, un tas notiek paralēli IT attīstībai," uzskata kompānijas "DEAC" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Pēdējos gados lavīnveidīgi pieaug interneta pieslēgumu skaits, bet cilvēki pavirši izturas pret interneta saturu, uzticas dažādiem viltus paziņojumiem, maz lieto antivīrusu programmas, uzskata Gailītis.

Viņš atzīmēja tendenci, ka vīrusu radītāji pielāgojas antivīrusu kompāniju aktivitātēm un mēģina slēpt savas darbības, plašāk izplatot tā dēvēto "spyware" jeb spiegu programmatūru.

Gailītis arī atsaucās uz baumām par to, ka dažus vīrusus radījuši paši antivīrusu programmu izplatītāji, tomēr šis apgalvojums pagaidām nav guvis apstiprinājumu.

"Austrumeiropā cilvēku inteliģences līmenis ir augstāks, līdz ar to arī liela daļa organizētās noziedzības bāzējas šeit," sacīja Gailītis. Tomēr viņš nedomā, ka Latvijā varētu atrasties nopietni hakeru grupējumi.

Arī Gailītis iedala interneta noziedzniekus divās grupās - hakeros, kas darbojas profesionāli un netiek pieķerti, un huligānos, kas veic uzbrukumus pašapliecināšanās nolūkos.

Gailītis uzskata, ka hakeru uzbrukumu skaits turpinās strauji pieaugt. Viņš arī uzsvēra, ka mobilo ierīču ļauno kodu izplatība vēl ir pašos pirmsākumos.
 

Lauris Kļaviņš
LETA

27.03.2005