... Jaunumi ... Informācija medijiem ...

Virtuālie datu centri kā ģeogrāfiskais paplašinājums

Virtuālie datu centri kā ģeogrāfiskais paplašinājums
Dienas Bizness | 23.08.2018 | Novērtējums

Dienas Bizness / Anda Asere

Līdz ar fiziskajiem datu centriem Rīgā DEAC attīsta arī virtuālos centrus Frankfurtē, Maskavā un Amsterdamā. Šogad uzņēmums atvēra virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā. Atšķirībā no Rīgas datu centriem, kur uzņēmumam pieder viss - zeme, ēkas, infrastruktūra un aprīkojums, virtuālajos centros uzņēmums to visu nomā. «Mums ir virtuālās platformas dažādās Eiropas pilsētās, lai varētu veikt datu replikāciju un atrasties tur, kur klientiem ir vajadzība pēc pakalpojumiem,» saka Andris Gailītis, DEAC (SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs) vadītājs.


Virtuālie datu centri ir digitāls kompānijas ģeogrāfiskais paplašinājums, lai klientiem varētu piedāvāt plašāka klāsta pakalpojumus. Tāpat tie noder to biznesa risku diversifikācijai. Piemēram, ir komersanti no Amerikas, kam ir bizness Krievijā un kam datu centrs Latvijā šķiet fiziski pārāk tuvu. Tiem var piedāvāt virtuālo datu centru Frankfurtē. «Tas spēcina mūsu pozīcijas, jo tad ir vēl viens arguments, ja kāds sāk šaubīties,» viņš norāda. Vaicāts, cik ietilpīgi ir DEAC virtuālie datu centri, A. Gailītis teic, ka mūsdienās tie ir staipāmi teju kā gumija. «Mainās tehnoloģijas, agrāk disku masīvs bija pilns ar viena tipa diskiem un patērēja 20 kilovatus, turpretī tagad tehnoloģijas nodrošina, ka tas pats apjoms ietilpst ceturtdaļā skapja un tas patērē trīsreiz mazāk elektrības. Kādreiz mēģinājām baitus skaitīt, bet tas vairāk der mārketingam,» viņš apgalvo. Kompānijas investīcijas virtuālajos datu centros A. Gailītis neatklāj un norāda, ka šī biznesa specifika ir nepārtraukti veikt investīcijas. Šajā gadījumā nav tā, ka tiek veikts ieguldījums un pēc tam septiņus gadus gaida, kad tas atmaksāsies. «Viss atkarīgs no konkrētās kompānijas. Piemēram, pašlaik Krievijā pārrunās ar potenciālo klientu apspriežam projektu, kurā investīcijas virtuālajā vidē vien būs 13 miljoni eiro. Šobrīd vēl nav skaidrs, vai iegūsim šo pasūtījumu. Šis piemērs ilustrē, ka virtuālajā centrā var ieguldīt gan 100 tūkstošus, gan desmit miljonus. Viss atkarīgs no konkrētā klienta. Pagaidām Latvijā virtualizācijā esam ieguldījuši aptuveni divus līdz trīs miljonus eiro,» viņš saka. 

Klienti mainās 

Dienas Bizness / Anda Asere

Pērn DEAC apgrozījums bija septiņi miljoni eiro. «Virzāmies pēc plāna un pēdējos gados augam par kādiem 10% gadā. Nemitīgi ieguldām attīstībā. Var skriet pēc vēl lielāka apgrozījuma, bet esam izvēlējušies piesardzīgu izaugsmes ceļu, kas ļauj arī vieglāk kontrolēt visus potenciālos riskus,» saka A. Gailītis. Globāli konkurence datu centru starpā ir sīva, bet viņš uzsver, - lai arī globālo pakalpojumu sniedzēju cenas izskatās zemākas, tās esot jāvērtē no dažādiem skatu punktiem. «Jā, tie ir lētāki startā - tāpat kā lēta ir tikai tā mašīna, ar kuru nebrauc. Ja šo lielo spēlētāju pakalpojumus izmanto pilnībā, tie ir dārgāki par mūsu pakalpojumiem,» apgalvo A. Gailītis. 

DEAC pakalpojumu eksports veido aptuveni 70% no apgrozījuma. Uzņēmums apkalpo klientus no 40 valstīm, un lielāko apjomu nodrošina Latvija, Baltija, Krievija, Ukraina. «Mainās ģeopolitiskā situācija, cena, nostiprinās lielie spēlētāji. Līdz ar to pēdējos divos gados mainās klientu portfelis. Esam sev definējuši, ka principiāli neiesim nekur, kur prasa zemāko cenu. Nekonkurēsim ar lielajiem serveru nomas centriem Amsterdamā un Frankfurtē, jo tiem ir vienkārši kosmiski apjomi. Strādājam ar privātā datu centra koncepciju un teju katram klientam veidojam individuāli pielāgotu risinājumu,» saka A. Gailītis. 

Uzņēmumam ārzemēs mainās klientu portfelis, un kā reģionālais spēlētājs tas vairāk orientējas uz individuāliem risinājumiem ar paaugstinātu servisa līmeni un labāku sasniedzamību pretstatā globālajiem milžiem. Ārzemēs jo īpaši svarīga ir risku diversifikācija, izvēloties vairākas vietas un datu centrus ar dažādiem drošības un kvalitātes sertifikātiem, kas garantē datu nezūdamību un klientu biznesa nepārtrauktību. «Ja vēlies strādāt ar lielu klientu, ir jāspēj garantēt datu nezūdamību, ir jābūt iekšējām procedūrām, izglītotam personālam,» viņš norāda. 

Vīrusi kļūst viltīgāki 

Mūsdienās arvien aktuālāks kļūst kiberdrošības jautājums. «Piemēram, pirms kāda laika tādam lielam operatoram kā Hetzner trīs datu centri apstājās elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ. Nekad nepriecājos par citu nelaimēm, taču šī iemesla dēļ pie mums atnāca daži klienti. Jāsaprot, ka iekārtas var salūzt ikvienam, turklāt, ja vēlas serveri par 20 eiro mēnesī un lai par to tiek garantēts viss iespējamais pasaulē, tostarp, lai nesākas trešais pasaules karš, jārēķinās, ka tā nebūs. Ja klients visu grib lētāk, jāpieņem kā norma, ka agri vai vēlu būs kāds incidents. Savā dzīvē esmu redzējis, ka pat nagla no sienas pati var izlīst, tāpēc vairs ne par ko nebrīnos,» saka A. Gailītis, piebilstot, ka salauzt var visu un ir jāpieņem kā norma, ka vienkāršais lietotājs agri vai vēlu uzklikšķinās uz kaut kā slikta un radīsies problēmas. Vienīgais, ko datu centrs no savas puses var darīt, ir nodrošināt, lai visas serveru sistēmas ir ar aizsardzības programmatūru un regulāri tiek veidotas rezerves kopijas. «Kad bija uzplaiksnījis t.s. kriptovīruss Petya, pāris Krievijas klientiem viss apstājās un nebija citu variantu kā atjaunot informāciju no rezerves kopijām. Ja netiek uzglabāti īpaši sensitīvi dati, piemēram, paroles no miljardu kontiem, vienkāršāk ir nodzēst un atjaunoties. Tāpat turpinās t.s. DDoS jeb izkliedētā pakalpojuma atteikuma uzbrukumi. Klientiem mūsu reģionā tie nav izteikti manīti, bet Krievijā un Ukrainā ir pierasts veikt šādus uzbrukumus. Ir uzņēmumi, kas piedāvā aizsardzību pret tiem un attīra iekārtas no viltus pieprasījumiem, bet tie mēdz «notīrīt» gan labo, gan slikto. Tāpēc ir vajadzīgas izturīgas ugunssienas un serveri, kas tiek aizsargāti drošos datu centros. Visbiežāk ir brutāli mēģinājumi ar lielu pieprasījumu apjomu pārslogot serveri, lai tas nestrādā. Taču «inteliģentie» uzbrukumi prasa stipri daudz laika,» saka A. Gailītis. Vaicāts, kā biznesu ietekmēja Vispārīgā datu aizsardzības regula, A. Gailīša skatījumā tā ir lieliska iespēja nopelnīt konsultantiem. «Šajā ziņā Eiropa iet ļoti sliktā virzienā. Biežāk tiek uzsvērts, ka Ķīnā un Krievijā ierobežo cilvēktiesības, bet mazāk runā par to, ka arī Eiropa neatpaliek - birokrātiskās kontroles, uzraudzības un reģistrācijas prasības tikai pieņemas spēkā. Radošais gars, kas sākotnēji bija digitālās vides attīstības pamata virzītājs, šobrīd tiek slāpēts visur. Nozarē jau runājam par to, ka drīz neviens bez atļaujas nedrīkstēs pat noklepoties,» tā viņš. 

Izvēlas nesasteigt 

Jau iepriekš izskanējis, ka DEAC šogad plāno uzbūvēt jaunu datu centru, kura kopējās investīcijas sasniedz desmit miljonus eiro. A. Gailītis gan norāda, ka, visticamāk, šogad tas netiks pabeigts. «Šis process notiek lēni un prātīgi, negribas neko sasteigt, jo tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, rodas dažādas jaunas dzesēšanas idejas un iespējas. Dzesēšana veido lielu daļu no kopējām izmaksām, tāpēc jādomā, kā to padarīt efektīvāku. Piemēram, jau esošajā datu centrā iekārtās tiek iepildītas 30 tonnas dzesēšanas šķidruma. Datu centram pamatā ir fundamentāla infrastruktūra. Ja jaunais datu centrs būs četras reizes lielāks, ir rūpīgi viss jāapsver, lai neiegādājamies tādu aprīkojumu, kas pēc brīža būs jau novecojis,» viņš stāsta. Vaicāts, kā uzņēmuma darbību varētu ietekmēt lietu interneta attīstība, A. Gailītis spriež, ka pagaidām lielas izmaiņas nav gaidāmas. «Lai šis tirgus strauji pieaugtu, iekārtām vajag būt vēl pāris reižu lētākām. Tas ir līdzīgi kā ar telefoniem, kas sākumā bija ekskluzīva tehnoloģija, bet tagad maksā, sākot no 50 eiro,» viņš salīdzina. 

Izvēlas risku dalīšanu 

Runājot par startup vidi Latvijā, A. Gailītis teic, ka uzņēmuma klientu vidū lielu aktivitāti nejūt. Pirms vairākiem gadiem Latvijā radītais jautājumu un atbilžu sociālais tīkls ask.fm izmantoja DEAC pakalpojumus, un tas datu centram ļāva strauji augt. «Tā ikmēneša apjomi un līdz ar to arī maksājumi bija lielākie Baltijā. Līdzīgu projektu tuvumā šobrīd nesaskatu. Var strīdēties par ask.fm biznesu, un katram ir savs viedoklis par to, bet viņu apjoms bija zvērīgs. Šodien apkalpojam vairākas līdzīgas tērzēšanas platformas, kur arī ir lieli apjomi, tomēr tik vērienīgus apjomus vietējā tirgū vairs neesmu redzējis. Daļēji tas saistīts arī ar tendenci, ka tagad visi iet uz sadalīto infrastruktūru, lai pārdalītu risku,» saka A. Gailītis. 


Dienas Bizness
Anda Asere
2018. gada 20. augusts




Atpakaļ




Rating

Biznesa IT risinājumi DEAC
Nozares līderis

Uzticams partneris 2500 klientiem no 40 valstīm, atzīts pakalpojumu sniedzējs Eiropā.

Biznesa IT risinājumi DEAC
Pieredzējuši IT eksperti

Profesionāls un operatīvs IT atbalsts 24/7.

Biznesa IT risinājumi DEAC
Datu drošība 24/7

Augstākā līmeņa datu aizsardzība pret visu veidu apdraudējumiem. 

Biznesa IT risinājumi DEAC
Uzticami datu centri

Pasaules līmeņa drošības standarti un nevainojama pakalpojumu kvalitāte. 

deac-partners-logo

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), lai veiktu lietotāju atpazīšanu un uzkrātu datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Aizvērt