Dienas Bizness:Izglītības un zinātnes ministrija diskvalificē lētākos

Uzmanības lokā ir nonācis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ilgi auklētais un aprūpētais serveru infrastruktūras resursu nomas un datu centra pakalpojumu iepirkums. Ministrija attiecīgo iepirkumu izsludināja jau 3. jūnijā, pēc tam divas reizes veica grozījumus (atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā pieejamai informācijai 17. jūnijā un 22. jūlijā). Lai gan pretendentam piedāvājumi konkursā bija jāiesniedz līdz jūlija beigām, IZM ilgu laiku vilcinājās ar konkursa rezultātu pasludināšanu, un to izdarīja tikai 6. decembrī. Kopumā konkursā bija pieteikušies trīs pretendenti - nozarē zināmi un stabili Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi - DEAC, Datakom un Lattelecom.

Ņem vērā vienu sadaļu

IZM attiecīgo iepirkumu izsludināja, lai nodrošinātu ministrijas informācijas sistēmas (IS) uzturēšanu un lai divas IS, kuras šobrīd izvietotas Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) telpās (DB jau ziņoja, ka kopš 27. augusta VITA ir pievienota Latvijas Valsts radio un televīzijas centram), izvietotu pretendenta datu centrā. «Toreizējā VITA vadība pieņēma lēmumu šajā konkursā nepiedalīties,» DB atzīmē LVRTC pārstāve Ieva Līne.
Lai gan pretendentam konkursā ir izvirzīti divi uzdevumi, konkursa nolikums tika izveidots tā, ka iepirkumu komisija vērtētu tikai vienu iepirkuma sadaļu. «Konkursa nolikumā veiktās izmaiņas nosaka, ka piedāvājumu izvērtēšanā maksa par migrāciju netiek ņemta vērā, bet tiek skatīta abonēšanas summa par tehnikas izvietošanu datu centrā. To var uzskatīt par kļūdu nolikumā,» DB norāda DEAC Pārdošanas departamenta vadītājs Ģirts Kazainis. «Bijām to pamanījuši, bet DEAC piedāvājumu iesniedza, neņemot to vērā, lai gan kārdinājums piedāvājumu iesniegt bija liels līdzīgi, kā to izdarīja Datakom,» atklāj Ģ. Kazainis. Pēc viņa teiktā, var tikai minēt, vai no IZM puses tā bija kļūda vai nejaušība un vai tā bija apzināta. «Par to var tikai spekulēt, iespējams, tās bija lamatas piegādātājiem, lai tie attiecīgā sadaļā iesniegtu nepamatoti zemu cenu,» pieļauj Ģ. Kazainis.

Iesniedz sūdzības

DEAC iesniegtais piedāvājums, kura kopējā līgumcena ir 124,8 tūkst. Ls, tika noraidīts, jo uzņēmums nebija iesniedzis apakšuzņēmēju apliecinājumus, ka, atbilstoši nolikumam prasībām, uz tiem neattiecas Publisko iepirkumu likuma pirmās daļas nosacījumi, tādējādi IZM iepirkumu komisija nevarēja pārliecināties par pretendenta vai apakšuzņēmēja atbilstību nolikuma prasībām. «DEAC pārsvarā strādā ar privātā biznesa segmentu. Mēs atzīstam, ka birokrātiski, nezinot likumdošanas īpatnības, uzņēmums savā piedāvājumā nepievienoja pāris dokumentu -, bet tos mēs varētu iesniegt stundas laikā,» uzsver Ģ. Kazainis. «Ja iepirkuma komisija iesniegtos piedāvājumus vērtētu pēc būtības, tad situācija būtu cita,» DB saka DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Ņemot vērā, ka DEAC uzskata, ka uzņēmuma piedāvājums no konkursa izslēgts nepamatoti, DEAC 10. decembrī IUB iesniedza sūdzību. IZM iepirkuma komisija izslēdza arī Datakom piedāvājumu, kura kopējā piedāvātā līgumcena ir 293,4 tūkst. Ls apmērā. Šādu lēmumu komisija pamato ar to, ka uzņēmums nevarēja komisijai detalizēti paskaidrot par būtiskajiem piedāvājuma nosacījumiem, tādējādi tā nevarēja pārliecināties par Datakom datu centra pakalpojuma izmaksām. Tāpēc iepirkumu komisija atzina piedāvājumu par nepamatoti lētu. Arī Datakom ir nemierā ar IZM iepirkumu un atbilstoši IUB datiem 14. decembrī iesniedza sūdzību IUB. «Sūdzību iesniedzām, jo IZM iepirkumu komisija uzskata, ka uzņēmums piedāvā neadekvāti zemu cenu. Uz visiem IZM jautājumiem atbildējām. Ja ministrijai radās šaubas par kādu pozīciju, kas ir par lētu, tad viņiem vajadzēja konkrēti jautāt. Esam pārliecināti, ka visas izmaksas, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu, ir ietvertas cenā. Ņemot vērā, ka pastāv migrācijas risks, mums būtu jāpiesaista apakšuzņēmums Microsoft Latvia, tad mūsu piedāvātā līgumcena ir atbilstoša,» DB norāda Datakom valdes loceklis Uldis Semeiks.

Vislielākā līgumcena

Tādējādi IZM iepirkumā uzvarēja Lattelecom ar lielāko kopējo piedāvāto līgumcenu 580 tūkst. Ls apmērā. «Lattelecom piedāvātā cena ir neadekvāta. Tie ir kosmiski un vājprātīgi cipari. Ja nevienam nerodas jautājums, kāpēc šāda kosmiska cena, tad jājautā - kādā valstī mēs dzīvojam?» pārdomās dalās A. Gailītis. «Šādu līgumcenu varētu sasniegt vienīgi gadījumā, ja serveri ir izrotāti ar īstiem dimantiem,» piebalso Ģ. Kazainis.
DEAC darbības specifika ir datu centra pakalpojumi, līdz ar to pēc uzņēmuma datiem, tirgus cenai šajā iepirkumā vajadzētu būt 130-150 tūkst. Ls, maksimums - 200 tūkst. Ls, bet ne vairāk. «Ja konkursa nolikumu parādītu jebkuram nozares pārstāvim, kas darbojas šajā sfērā, tie nosauktu līdzīgas izmaksas,» ir pārliecināts A. Gailītis. «Kāpēc Lattelecom piedāvātā summa ir tik milzīga, mēs varam tikai nojaust un minēt,» atzīmē A. Gailītis. Viņš vērš uzmanību, ka iepriekš bijuši konkursos, kuros par uzvarētāju ir atzīts piedāvājums, kas ir par 20% dārgāks, bet šoreiz palielinājums ir nevis procentos, bet reizēs. «Šo konkursu izsludināja un nolikumu sagatavoja IZM, kuras pārziņā arī ir šis iepirkuma process. IUB šobrīd izvērtē konkursa norisi, tāpēc būtu nekorekti šo procesu komentēt, pirms zināms IUB lēmums,» Lattelecom nostāju DB pauda tā pārstāve Līga Bite. «Arī pasūtītāja - IZM attieksme šajā iepirkumā ir apbrīnas vērta,» uzsver A. Gailītis. Proti, ja ministrija būtu gribējusi ietaupīt, kas esošajos ekonomiskajos apstākļos būtu tikai loģiski, tad tā vietā, lai meklētu iemeslus, kāpēc DEAC piedāvājumu diskvalificēt, IZM varēja izsludināt jaunu konkursu.
«Visticamāk, konkurss tika organizēts tā, lai uzvarētu konkrētais pretendents,» saka A. Gailītis.

Citi IZM iepirkumi

«Tā kā IZM rīko IT konkursus, tai vispār vajadzētu padomāt, kā tos rīkot - vai tās speciālisti to nemāk, vai tur ir citas problēmas,» novērojis A. Gailītis. IZM iepirkuma procedūra par datu centru pakalpojumiem ir vienkārša, bet IZM organizētie IS izstrādes konkursi ir sarežģīti, tajos var piedalīties tikai konkrēts pretendentu loks. DB jau rakstīja (11.06.2009.), ka plašas diskusijas izpelnījās IZM iepirkums par skolu portāla informācijas sistēmas 2. kārtas izstrādi, kā arī par valsts izglītības informācijas sistēmas 2. kārtas izveidi un uzturēšanu. Datakom un DEAC bija iesnieguši IUB sūdzības. Birojs uzdeva IZM abas sarunu procedūras pārtraukt. Tās pārsludinot, Datakom iesniedz sūdzību, un IUB ministrijai aizliedz slēgt līgumu. Risinājums, pēc A. Gailīša teiktā, būtu koalīcijas vēlme situāciju mainīt. «Neko bez politiskās gribas - izveidot centralizētu IT pārvaldību ar mērķi konsolidēt un ieekonomēt - paveikt nevar,» saka A. Gailītis. Tāpat viņš atzīmē, ja apskatītos valsts sektora tehnisko parku, tad tuvākos desmit gadus tiem vispār vajadzētu aizliegt ko pirkt no serveriem, tīkla iekārtām un datu glabāšanas iekārtām, ja nu vienīgi pildspalvas.

Publicēts: 15.12.2010, Dienas Bizness
Autors: Sanita Igaune.