DEAC: rīcība ar Lursoft grauj valsts un privātā partnerību

Datu centru operators DEAC ir neizpratnē par LR Tieslietu ministrijas pausto nostāju nepagarināt līgumu ar Uzņēmumu reģistra datu bāzes uzturētāju SIA “Lursoft”. “Tas, kas šobrīd notiek ar Lursoft, arī citiem IT nozares uzņēmumiem liek justies apdraudētiem, kā arī uzdot daudzus neērtus jautājumus gan par investīciju aizsardzību, gan lēmumu pēctecību un loģiska secību, gan arī par plānošanu ilgtermiņā. Īpaši gribētos akcentēt, cik ļoti šobrīd tiek grauta iepriekš tik daudzinātā valsts un privātā partnerība” uzskata DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzskata, ka SIA „Lursoft” ir piemērs tam, kā viens privāts uzņēmums ar savu iniciatīvu un zināšanām ir izveidojis un uzturējis nopietnu un valstiskas nozīmes informācijas platformu, līdz šim teicami ticis galā ar saviem pienākumiem, bet pretī saņem neziņu par nākotni un nepamatotus pārmetumus par monopolstāvokli.

„Ja valstij ir kādi konstruktīvi iebildumi pret valsts pasūtījumu pildītājiem, tad tai ir tiesības līgumā izvirzīt savus nosacījumus. Šajā gadījumā valstij būtu jācenšas vienoties ar „Lursoft” par informācijas lietošanu trešajām pusēm un cenu. Līdzšinējos publiski paustajos izteikumos gatavība sadarboties un meklēt visām pusēm izdevīgus risinājumus ir sadzirdama tikai no „Lursoft” puses,” norāda Andris Gailītis.

Andris Gailītis zināja teikt, ka „Lursoft” izveidotā sistēma ir viens no retajiem reāli strādājošajiem IT projektiem Latvijā. “Vai labāka būtu situācija, ja būtu par vienu veiksmīgu uzņēmumu mazāk? Vai būtu labāk, ja no valsts budžeta šādām vajadzībām tiktu iztērēta lieka nauda?” vaicā Andris Gailītis.

Andris Gailītis uzskata, ka uzņēmumu reģistra datu bāze ir nopietns IT projekts, kuru nevar mainīt un rediģēt katru gadu. Tas prasa nopietnus finansiālus ieguldījumus un negarantē drošību un funkcionalitāti. “Esam jau pieredzējuši, ka nopietnas valsts struktūras netiek galā ar saviem IT risinājumiem,” atgādina Andris Gailītis, piebilstot, ka katrs jauns konkurss ir laika un izmaksu patēriņš ar augstu riska pakāpi.

“Valdības pārstāvju izteikumi par to, ka nav zināmas ne izmaksas, ne ieguvumi, liek domāt par noteiktu interešu lobēšanu. Skaidrības trūkums šajā jautājumā rada bažas par to, vai tik arī šajā gadījumā netiks izsludināts konkurss, kura iznākums kādam zināms jau tagad,” uztraucās Andris Gailītis.

“Es neesmu ne “Lursoft” interešu aizstāvis, kā arī nekādā veidā neesmu savtīgi ieinteresēts “Lursoft” darbībā, taču kā uzņēmēju, kurš arī līdzdarbojas vairākos valsts nozīmes IT projektos, tai skaitā arī skolvadības sistēmā “E-klase”, mani ļoti uztrauc šāds precendents ar “Lursoft”, jo tas parāda, cik viegli valsts vārdā amatpersonas var izrīkoties ar šādiem projektiem,” norāda Andris Gailītis.

Konsekvences trūkums valdības lēmumos un rīcībā grauj Latvijas uzņēmēju vēlmi attīstīt godīgu uzņēmējdarbības vidi, kas stimulētu vispārējo valsts ekonomiku. „Uzņēmējs Latvijā jūtas nedroši, jo diemžēl šobrīd valsts kā institūciju kopums drīzāk ir bieds, ar kuru pastāvīgi jācīnās, nevis sabiedrotais,” uzskata Andris Gailītis.

Andris Gailītis aicina valdību pildīt solījumus pret Latvijas uzņēmējiem un izmantot visus savā rīcībā esošos līdzekļus, lai maksimāli atbalstītu un aizstāvētu pašmāju biznesmeņus, tā vietā lai lēnām nogalinātu Latvijas tautsaimniecību. “Valdība sagaida, ka uzņēmēji „sildīs” ekonomiku un pildīs budžeta prognozes ar saviem nodokļiem, taču atbalsts joprojām paliek tikai sarunu līmenī,” neizpratni par notiekošo pauž Andris Gailītis.

„Ik dienas mēs, uzņēmēji, dzirdam solījumus no valdības puses par labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un mazā un vidējā biznesa stimulēšanu. Tuvojoties vēlēšanām šī gada rudenī, solījumu skaits pieaugs astronomiskā ātrumā un apjomā. Taču joprojām paliek neatbildēts jautājums – kas notiek tad, kad no vārdiem jāpāriet uz darbiem? Vai Latvijas uzņēmēji saņem atbalstu, kas būtu adekvāts tam nodokļu slogam, kas viņiem šobrīd ir uzkrauts? Šobrīd drīzāk var runāt par lēnu un mokošu uzņēmēju iniciatīvas un godprātīguma iznīcināšanu” rezumē Andris Gailītis.