DEAC: Valsts uzņēmumi dempingojot negodīgi konkurē

Lai gan DEAC ir priecīgs par to, ka valsts uzņēmumi sākuši organizēt iepirkumus par savu datu un IT risinājumu nodošanu ārpakalpojumā, tomēr apbēdina, ka esošā prakse konkursos ļauj uzvarēt citam valsts uzņēmumam, piedāvājot nesamērīgi zemas cenas, kuras ir pat zemākas par pakalpojuma pašizmaksu.

“Piedalījāmies Valsts reģionālās attīstības aģentūras konkursā par aparatūras statņu izvietošanu. No savas puses iedevām ļoti zemu cenu, tādu, lai nosegtu minimālās izmaksas, par peļņu nemaz nedomājot. Taču konkursā uzvarēja VAS Valsts informācijas tīkla aģentūra, piedāvājot daudz zemāku cenu, kurai nav ekonomiska pamatojuma,” stāsta DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

“Es zinu, cik ļoti optimizēta ir DEAC pakalpojumu cena. Ņemot vērā mūsu sniegto pakalpojumu apjomus, saviem klientiem varam piedāvāt ļoti labas cenas drošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem,” skaidro Andris Gailītis.

“Ja šādi rīkotos kāds cits komersants, tas vēl būtu it kā saprotams, jo dažkārt ir jēga iedot vēl zemāku cenu nekā pašizmaksa, lai šo pasūtījumu neiegūtu kāds no konkurentiem. Taču šāda rīcība nav izprotama no valsts organizācijas puses, jo tā grauj komersantiem biznesa vidi,” uztraucas Andris Gailītis.

“Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad kāda no valsts organizācijām piedāvā sniegt pakalpojumus par cenu, kas mazāka par pašizmaksu. Nožēlojamākais ir tas, ka pēc tam, aizbildinoties ar krīzi un ekonomisko situāciju, šādas iestādes gadu noslēdz ar zaudējumiem, tādējādi savas nemākulīgās vai arī apzināti kaitnieciskās rīcības sekas noveļot uz nodokļu maksātāju pleciem,” pieļauj Andris Gailītis, piebilstot, ka šādus gadījumus vajadzētu aktīvāk vērtēt arī Valsts Kontrolei un citām atbildīgajām institūcijām.

“Paradoksāli ir tas, ka valsts iepirkuma konkursos tiek liegts piedalīties uzņēmumiem, kuriem ir nodokļu parādi, taču ne tādiem, kuri strādā ar zaudējumiem, kurus ir jākompensē nodokļu maksātājiem. Nezinu gan, vai aizkavēts nodokļu maksājums ir lielāks ļaunums par zaudējumus nesošu nesaimniecisku valsts uzņēmumu,” retoriski jautā Andris Gailītis.

Vienlaicīgi DEAC ir gandarīts, ka beidzot parādās arī pirmie pozitīvie piemēri, kad valsts pārvaldes iestāžu IT infrastruktūras jautājumu sakārtošanā tiek iesaistīti nozares profesionāļi. DEAC ne vienu reizi vien ir aicinājis atbildīgās amatpersonas sakārtot IT jautājumus valsts iestādēs, brīdinot, ka līdzīgi gadījumi kā savulaik notika ar VID datiem un arī informācijas zudums Prokuratūrā, var atkārtoties. „Ir svarīgi saprast – datu glabāšana mūsdienās ir pavisam savādāka nekā iepriekš. Attīstās tehnoloģijas, tiek uzlabotas programmatūras, IT speciālistiem katru dienu jāpaaugstina sava kvalifikācija. Valsts iestāde vai privātuzņēmums, kura pamatdarbība ir vērsta citā virzienā, ne fiziski, ne arī ekonomiski nespēj sekot līdzi šīm pārmaiņām. Savukārt datu centru pamatdarbība ir vērsta uz to, lai IT ārpakalpojumus uzturētu pasaules kvalitātes līmenī. Droša, kvalitatīva un galvenais – ekonomiski saprātīga - datu uzglabāšana ir mūsu ikdiena jau vairāk kā 10 gadu garumā,” stāsta Andris Gailītis.