Surogātpasts ir 94% no nosūtītajām e-pasta vēstulēm

Rīga, 9.janv., LETA. Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs" (DEAC), uzstādot jaunu un jaudīgāku surogātpasta vēstuļu kontroles sistēmu, konstatējis, ka Latvijā šādu vēstuļu īpatsvars sasniedz jau 94%, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

DEAC speciālisti tik lielu surogātpasta vēstuļu apjomu skaidro ar sūtījumu reklāmas efektivitāti un cilvēku lētticīgumu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis norāda, ka šogad pasaulē surogātpasta apjoms ir sasniedzis 91%. No decembrī izfiltrētā elektroniskā pasta tikai 6% tika nogādāti adresātam. Tas nozīmē, ka vidēji deviņi no desmit sūtījumiem ir nevēlami.

"Vairumā gadījumu ikdienas e-pastu lietotāji šo surogātpasta apjomu nejūt, jo izmanto filtrus, kuri nobloķē surogātpastu. Reizēm surogātpasta vēstule izkļūst cauri filtram, jo tas ir tiešā veidā atkarīgs no kontroles sistēmas jaudas," skaidroja Gailītis.

Surogātpasta vēstuļu veidotāji nepārtraukti attīsta savas tehnoloģijas un meklē iespējas, kā apiet kontroles filtrus. Tas neļauj atslābināties arī surogātpasta vēstuļu apkarotājiem un kontroles sistēmas nemitīgi tiek uzlabotas.

"Neskatoties uz to, ka surogātpasta problēma pastāv jau daudzus gadus, vēl joprojām ir daudz interneta lietotāju, kas izmanto šo sūtījumu piedāvātās iespējas. To sūtītāju aktivitāti uztur un galveno mērķauditoriju veido jaunattīstības valstis, kas nesen iepazinušas interneta pasauli un vēl īsti nav pazīstamas ar interneta melno pusi," atzina Gailītis.

Viņš brīdina, ka surogātpastam pievienotās saites nedrīkst vērt vaļā, kaut vēstulē apgalvots, ka, to izdarot, varēs atteikties no šo vēstuļu saņemšanas. Patiesībā e-pasta adrese tiks piefiksēta kā īsta un aktīva, un turpmāk tiks saņemts vēl vairāk sūtījumu. Tas pats attiecas uz vēstules pielikumiem.

Surogātpasts jeb "spams" ir pasaulē plaši izplatīts, nevēlams un nelikumīgs reklāmas veids. Ar šādu vārdu apzīmē bez saņēmēja atļaujas nosūtītu e-pasta vēstuli, kas satur reklāmu.

Galvenā problēma, ko rada surogātpasts, ir neērtības e-pastu lietotājiem, jo nevēlamās vēstules ir jāizdzēš, nereti starp tām tiek izdzēstas arī vērtīgās vēstules.

Jau ziņots, ka 2006.gada jūlijā DEAC veiktais pētījums liecināja, ka gada laikā Latvijā surogātpasta vēstuļu skaits pieaudzis par 85,37%.

Pērn Latvijā no visiem e-pasta sūtījumiem 70% bija surogātpasts.
 

Kaspars Dzenis
LETA