... Jaunumi ... Informācija medijiem ...

Valsts kļūst atvērtāka IT ārpakalpojumiem

Valsts kļūst atvērtāka IT ārpakalpojumiem
27.07.2006

Valsts kļūst atvērtāka IT ārpakalpojumiem

Jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts koncepcijas projekts par centralizēto informācijas sistēmu(IS) uzturēšanas pārvaldību. Pati problēma aktualizējusies sakarā ar to, ka laikā no 2006. līdz 2007. gadam nacionālās programmas „Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana" ietvaros valsts plāno uzsākt vairāku jaunu centralizētu IS ekspluatāciju.



Šo IS izstrādi koordinē Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (ĪUMEPLS), taču tam nav resursu, lai reāli nodrošinātu to uzturēšanu. Šoreiz, kā zināms, balstoties uz sekretariāta ierosinājuma, Ministru kabinets nolēma, ka ekonomiski izdevīgāk informācijas sistēmu uzturēšanai ir izmantot ārpakalpojumus.



Iepriekš virzība uz IT ārpakalpojumu izmantošanu fiksēta arī 2002.gada Latvijas e-pārvaldes koncepcijā, kā arī Elektroniskās pārvaldes attīstības programmā 2005.-2009. gadam. Taču ar šo sperts nopietns solis šīs virzības īstenošanai.



MK izskatītajā koncepcijā tika izvērtēti četri IS uzturēšanas varianti. Pirmais - iekšēja uzturēšana, kad sekretariāts pats uztur sistēmas (izmaksas piecu gadu periodam - 2317,3 tūkst. Ls). Otrais - tieša ārpakalpojumu izmantošana (izmaksas piecu gadu periodam- 1873,8 tūkst.Ls), kad sekretariāts nodrošina sistēmas uzturēšanas pārvaldību, noslēdzot atbilstošus ārpakalpojumu līgumus un pēc tam veicot šo līgumu pārvaldību. Tika izskatīts arī variants, kad sistēmas uzturēšanai tiek izmantota īpaši tam izveidota IT ārpakalpojumu vadības valsts aģentūra (izmaksas piecu gadu periodam -2148,5 tūkst.Ls), kur augstas kvalifikācijas speciālisti nodrošinātu IS ārpakalpojumu vadību. Šajā gadījumā aģentūra būtu sistēmas turētājs ar tiesībām deleģēt tehnisko darbu veikšanu ārpakalpojumu sniedzējiem. Visbeidzot izskatīja arī variantu, kad IT ārpakalpojumu vadība tiek nodota jau eksistējošai valsts aģentūrai(izmaksas piecu gadu periodam - 1873,8 tūkst.Ls).



No ĪUMEPLS piedāvāto variantu salīdzinājuma izriet, ka optimālākais risinājums ilgtermiņā būtu specializētas valsts aģentūras izveide, kas atbildīga par centralizēto IS darbības nodrošināšanu un ārpakalpojumu līgumu vadību. Kā redzams, finansiāli visdārgāk būtu visu paturēt ĪUMEPLS pārziņā, veidojot jaunu infrastruktūru un piesaistot cilvēkus.



Pagaidām, kamēr vairums centralizēto IS ir tikai tapšanas stadijā, attiecīgā ārpakalpojumu uzraudzības institūcija tiks veidota sekretariāta ietvaros. Lai gan, kā atzīst ĪUMEPLS, sakarā ar straujo centralizēto IS ieviešanu jautājumu par ārpakalpojumu vadības aģentūras izveidi nāksies pārskatīt jau 2007. gada otrajā pusē.



Ko konkrētais risinājums dos IT nozarei? Vispirms tie ir nepilns pusmiljons latu, kas valstij, sākot ar nākamo gadu, ikgadus(2007-2010), būs jāatvēl centralizēto IS uzturēšanai. Minētā summa ir pietiekami liela, kaut vai, piemēram, salīdzinājumam 2005.gadā pakalpojumu jomā valsts un pašvaldības iepirkumos datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi kopumā pirkti 162 gadījumos par 20,5 miljoniem latu.



Otrs: sekmīgas attīstības gadījumā tā ir laba zīme tālākai IT ārpakalpojumu izmantošanai no valsts puses. Pēdējo atzīst arī "IBM" Latvijas filiāles vadītājs Uģis Eriņš. Viņaprāt, pēc šī lēmuma situācija ārpakalpojumu jomā pie mums mainīsies uz labo pusi, jo līdz šim valsts sektors Latvijā bijis salīdzinoši pasīvs ārpakalpojumu izmantošanā. Arī pēc kompānijas "Datakom" valdes locekļa Ģirta Romanovska domām, valsts sektors ārpakalpojumu jomā līdz šim ieņēmis nogaidošu pozīciju.



Vērtējot valsti kā biznesa partneri, kompānijas "DEAC" vadītājs Andris Gailitis uzskata, ka valsts sektors ir neprognozējams, regulāri mainās domas, ko un kā, vajag, mainās politika un atkal sākas viss konkursu jūklis no sākuma. Viņaprāt, lēnām jau kaut kas mainās, taču pagaidām prognozējamāki un nopietnāki partneri vairumā ir lielie valsts un pašvaldību uzņēmumi.



IT kompānijas "Check.IT" valdes loceklis Juris Pūce uzskata, ka viens no iemesliem, kādēļ valsts arvien vairāk varētu pievērsties ārpakalpojumu izmantošanai, ir arī pieaugošais spiediens no kompānijām, IT pakalpojumu nodrošinātājiem.



Valsts iestādes, atzīst "Dati Exigen Group" viceprezidents Uldis Smilts, kļuvušas par tādu kā inkubatoru, kur darba samaksas dēļ iet strādāt jaunie speciālisti, saņemot mazāku algu, nekā tas ir IT kompānijās. Viņi praktizējas, bet, kad deguns apsildīts, zināšanas apgūtas un sāk jau parādīties muskuļi, tad pāriet uz privāto sektoru, kur darba samaksa ir lielāka. Un atkal valsts iestādes ir spiestas meklēt nākamos darbiniekus. Tas ir kā vāveres ritenī, saka U.Smilts, un valsts iestāžu IT daļu vadītāji ir spiesti nepārtraukti domāt, kā atkal tikt pie jauniem darbiniekiem. Viņaprāt, gan būtu pārspīlēti runāt par lieliem finansiāliem ieguvumiem valstij, jo kvalitatīvi ārpakalpojumi nebūt nav lēti. Taču atkristu daudzas problēmas, kas saistītas gan ar darbaspēka uzturēšanu, gan kvalitātes nodrošināšanu. Arī pēc U. Eriņa domām, tam, ka valsts pastiprināti izmantotu ārpakalpojumus varētu būt vairāki pozitīvi blakus efekti - IT speciālistu deficīta samazināšanās, strauji augošajai darba samaksai atbilstošs efektivitātes pieaugums IT industrijā, kā arī pašas Latvijas IT industrijas garantēta tālāka attīstība, saņemot ilglaicīgus pasūtījumu no valsts.


 

Alvils Zauers
LETA-EPI


Atpakaļ



Pieteikties mūsu jaunumiem DEAC Pieteikties jaunumiem

Iegūstiet noderīgu IT informāciju un mūsu jaunumus, pierakstoties šeit!

Biznesa IT risinājumi DEAC Nozares līderis

Uzticams partneris klientiem no 40 valstīm, atzīts pakalpojumu sniedzējs Eiropā.

Biznesa IT risinājumi DEAC Pieredzējuši IT eksperti

Profesionāls un operatīvs IT atbalsts 24/7.

Biznesa IT risinājumi DEAC Datu drošība 24/7

Augstākā līmeņa datu aizsardzība pret visu veidu apdraudējumiem. 

deac-partners-logo
Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"), lai veiktu lietotāju atpazīšanu un uzkrātu datus par vietnes apmeklējumu. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Aizvērt